-
Notifications
You must be signed in to change notification settings - Fork 2
/
11-Majjhima-2.txt
4845 lines (2825 loc) · 735 KB
/
11-Majjhima-2.txt
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66
67
68
69
70
71
72
73
74
75
76
77
78
79
80
81
82
83
84
85
86
87
88
89
90
91
92
93
94
95
96
97
98
99
100
101
102
103
104
105
106
107
108
109
110
111
112
113
114
115
116
117
118
119
120
121
122
123
124
125
126
127
128
129
130
131
132
133
134
135
136
137
138
139
140
141
142
143
144
145
146
147
148
149
150
151
152
153
154
155
156
157
158
159
160
161
162
163
164
165
166
167
168
169
170
171
172
173
174
175
176
177
178
179
180
181
182
183
184
185
186
187
188
189
190
191
192
193
194
195
196
197
198
199
200
201
202
203
204
205
206
207
208
209
210
211
212
213
214
215
216
217
218
219
220
221
222
223
224
225
226
227
228
229
230
231
232
233
234
235
236
237
238
239
240
241
242
243
244
245
246
247
248
249
250
251
252
253
254
255
256
257
258
259
260
261
262
263
264
265
266
267
268
269
270
271
272
273
274
275
276
277
278
279
280
281
282
283
284
285
286
287
288
289
290
291
292
293
294
295
296
297
298
299
300
301
302
303
304
305
306
307
308
309
310
311
312
313
314
315
316
317
318
319
320
321
322
323
324
325
326
327
328
329
330
331
332
333
334
335
336
337
338
339
340
341
342
343
344
345
346
347
348
349
350
351
352
353
354
355
356
357
358
359
360
361
362
363
364
365
366
367
368
369
370
371
372
373
374
375
376
377
378
379
380
381
382
383
384
385
386
387
388
389
390
391
392
393
394
395
396
397
398
399
400
401
402
403
404
405
406
407
408
409
410
411
412
413
414
415
416
417
418
419
420
421
422
423
424
425
426
427
428
429
430
431
432
433
434
435
436
437
438
439
440
441
442
443
444
445
446
447
448
449
450
451
452
453
454
455
456
457
458
459
460
461
462
463
464
465
466
467
468
469
470
471
472
473
474
475
476
477
478
479
480
481
482
483
484
485
486
487
488
489
490
491
492
493
494
495
496
497
498
499
500
501
502
503
504
505
506
507
508
509
510
511
512
513
514
515
516
517
518
519
520
521
522
523
524
525
526
527
528
529
530
531
532
533
534
535
536
537
538
539
540
541
542
543
544
545
546
547
548
549
550
551
552
553
554
555
556
557
558
559
560
561
562
563
564
565
566
567
568
569
570
571
572
573
574
575
576
577
578
579
580
581
582
583
584
585
586
587
588
589
590
591
592
593
594
595
596
597
598
599
600
601
602
603
604
605
606
607
608
609
610
611
612
613
614
615
616
617
618
619
620
621
622
623
624
625
626
627
628
629
630
631
632
633
634
635
636
637
638
639
640
641
642
643
644
645
646
647
648
649
650
651
652
653
654
655
656
657
658
659
660
661
662
663
664
665
666
667
668
669
670
671
672
673
674
675
676
677
678
679
680
681
682
683
684
685
686
687
688
689
690
691
692
693
694
695
696
697
698
699
700
701
702
703
704
705
706
707
708
709
710
711
712
713
714
715
716
717
718
719
720
721
722
723
724
725
726
727
728
729
730
731
732
733
734
735
736
737
738
739
740
741
742
743
744
745
746
747
748
749
750
751
752
753
754
755
756
757
758
759
760
761
762
763
764
765
766
767
768
769
770
771
772
773
774
775
776
777
778
779
780
781
782
783
784
785
786
787
788
789
790
791
792
793
794
795
796
797
798
799
800
801
802
803
804
805
806
807
808
809
810
811
812
813
814
815
816
817
818
819
820
821
822
823
824
825
826
827
828
829
830
831
832
833
834
835
836
837
838
839
840
841
842
843
844
845
846
847
848
849
850
851
852
853
854
855
856
857
858
859
860
861
862
863
864
865
866
867
868
869
870
871
872
873
874
875
876
877
878
879
880
881
882
883
884
885
886
887
888
889
890
891
892
893
894
895
896
897
898
899
900
901
902
903
904
905
906
907
908
909
910
911
912
913
914
915
916
917
918
919
920
921
922
923
924
925
926
927
928
929
930
931
932
933
934
935
936
937
938
939
940
941
942
943
944
945
946
947
948
949
950
951
952
953
954
955
956
957
958
959
960
961
962
963
964
965
966
967
968
969
970
971
972
973
974
975
976
977
978
979
980
981
982
983
984
985
986
987
988
989
990
991
992
993
994
995
996
997
998
999
1000
mn ii_utf8
[pts vol m - 2] [\z m /] [\f ii /]
[pts page 001] [\q 1/]
-------------------------
1.naparadhammavambhanā-machasaṁ,[pts.]
[bjt page 332] [\x 332/]
2.3.7
mahāsakuludāyi suttaṁ
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā moranivāpe paribbājakārāme paṭivasanti. seyyathīdaṁ: annahāro1 varadharo2 sakuludāyi ca paribbājako aññeva abhiññātā abhiññātā paribbājakā. atha kho bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. atha kho bhagavato etadahosi: 'atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṁ. yannūnāhaṁ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyi paribbājako tenupasaṅkameyyanti. atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami. tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya3 anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentiyā. seyyathīdaṁ: 'rājakathaṁ corakathaṁ mahā mattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ yānakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ purisakathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ [pts page 002] [\q 2/] pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ iti bhavābhavakathaṁ' iti vā.
addasā kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhapesi: 'appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddamakattha. ayaṁ samaṇo gotamo āgacchati. appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī, appevanāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā'ti. atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ. atha kho bhagavā yena sakuludāyi paribbājako tenupasaṅkami. atha kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: etu kho bhante bhagavā, svāgataṁ bhante bhagavato, cirassaṁ kho bhante bhagavā imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. nisīdatu bhante bhagavā idamāsanaṁ paññattanti. nisīdi bhagavā paññatte āsane. sakuludāyi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnaṁ kho sakuludāyiṁ paribbājakaṁ bhagavā etadavoca:
---------------------------
1. annahārā-machasaṁ. anugāro-sīmu,[pts 2.] varacaro-sīmu, varataro-syā 3. uccāsaddāmahāsaddāya-sīmu, machasaṁ uccāsaddāya, mahāsaddāya-[pts.]
[bjt page 334] [\x 334/]
kāyanuttha1 udāyi etarahi kathāya sannisinnā? kā ca pana vo antarā kathā vippakatāti? tiṭṭhatesā bhante kathā yāya mayaṁ etarahi kathāya sannisinnā, nesā bhante kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savaṇāya. purimāni bhante divasāni purimatarāni nānātitthiyānaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ kutūhalasālāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ. ayamantarā kathā udapādi: lābhā vata bho aṅgamagadhānaṁ, suladdhaṁ2 vata bho aṅgamagadhānaṁ, yatthime samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭā,3 ayampi kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo [pts page 003] [\q 3/] ca ñāto yasassī titthakaro
sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo, ayampi kho makkhaligosālo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. ayampi kho ajito kesakambalī saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. ayampi kho pakudho kaccāyano saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. ayampi kho sañjayo bellaṭṭhiputto4 saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. ayampi kho nigaṇṭho nātaputto5 saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo, ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca, ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaṁ vassāvāsaṁ osaṭo. konu kho imesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saṅghīnaṁ gaṇīnaṁ gaṇācariyānaṁ ñātānaṁ yasassīnaṁ titthakarānaṁ sādhusammatānaṁ bahujanassa. sāvakānaṁ sakkato garukato mānito pūjito. kathañca pana sāvakā sakkatvā garukatvā6 upanissāya viharantī'ti.?
tatrekacce evamāhaṁsu:'ayaṁ kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. so ca kho sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. na ca pana pūraṇaṁ kassapaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. bhūtapubbaṁ pūraṇo kassapo anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. tatraññataro pūraṇassa kassapassa sāvako
saddamakāsi: mā bhonto pūraṇaṁ kassapaṁ etamatthaṁ pucchittha. neso etaṁ jānāti, mayametaṁ jānāma, amhe etamatthaṁ pucchatha. mayametaṁ bhavantānaṁ7 byākarissāmāti. bhūtapubbaṁ pūraṇo kassapo bāhā paggayha kandanto na labhati: appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddamakattha. nete bhavante pucchanti. amhe ete pucchanti. mayametesaṁ byākarissāmāti. bahū kho pana pūraṇassa kassapassa sāvakā vādaṁ āropetvā apakkantā: 'na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāsi. ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānissasi? micchāpaṭipanno tvamasi,
-------------------------
1. kāyanvattha-syā 2. suladdhalābhā-sīmu, machasaṁ 3. upagatā-syā 4. belaṭṭhaputto- machasaṁ 5. nāthaputto-sīmu nāṭaputto-machasaṁ 6. garuṁkatvā-machasaṁ. 7. bhavataṁ-[pts.]
[bjt page 336] [\x 336/]
ahamasmi sammāpaṭipanno. sahitaṁ me, asahitaṁ te. purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṁ pure avaca, āciṇṇaṁ1 te viparāvattaṁ. āropito te vādo, niggahītosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi2 vā sace pahosi'ti. iti pūraṇo kassapo sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. na ca pana pūraṇaṁ kassapaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. akkuṭṭho3 ca pana pūraṇo kassapo dhammakkosenāti. [pts page 004] [\q 4/]
ekacce evamāhaṁsu: ayampi kho makkhali gosālo saṅghī ceva gaṇī ca. gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. sopi sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. na ca pana makkhaliṁ gosālaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. bhūtapubbaṁ makkhalī gosālo anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. tatraññataro makkhalissa gosālassa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto makkhaliṁ gosālaṁ etamatthaṁ pucchittha, neso etaṁ jānāti, mayametaṁ jānāma, amhe etamatthaṁ pucchatha, mayametaṁ bhavantānaṁ byākarissāmāti. bhūtapubbaṁ makkhali gosālo bāhā paggayha kandanto na labhati. appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaṁ byākarissāmā'ti. bahū kho pana makkhalissa gosālassa sāvakā vādaṁ āropetvā apakkantā: na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānissasi? micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṁ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti. iti makkhali gosālo sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana makkhaliṁ gosālaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. akkuṭṭho ca pana makkhali gosālo dhammakkosenā'ti.
ekacce evamāhaṁsu: ayampi kho ajito kesakambalī saṅghī ceva gaṇī ca. gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. sopi sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. na ca pana ajitaṁ kesakambaliṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. bhūtapubbaṁ ajito kesakambalī anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. tatraññataro ajitassa kesakambalissa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto ajitaṁ kesakambaliṁ etamatthaṁ pucchittha, neso etaṁ jānāti, mayametaṁ jānāma, amhe etamatthaṁ pucchatha, mayametaṁ bhavantānaṁ byākarissāmāti. bhūtapubbaṁ ajito kesakambalī bāhā paggayha kandanto na labhati. appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaṁ byākarissāmā'ti. bahū kho pana ajitassa kesakambalissa sāvakā vādaṁ āropetvā apakkantā: na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānissasi? micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṁ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti. iti ajito kesakambalī sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana ajitaṁ kesakambaliṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. akkuṭṭho ca pana ajito kesakambalī dhammakkosenā'ti.
ekacce evamāhaṁsu: ayampi kho pakudho kaccāyano saṅghī ceva gaṇī ca. gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. sopi sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. na ca pana pakudhaṁ kaccāyanaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. bhūtapubbaṁ pakudho kaccāyano anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. tatraññataro pakudhassa kaccāyanassa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto pakudhaṁ kaccāyanaṁ etamatthaṁ pucchittha, neso etaṁ jānāti, mayametaṁ jānāma, amhe etamatthaṁ pucchatha, mayametaṁ bhavantānaṁ byākarissāmāti. bhūtapubbaṁ pakudho kaccāyano bāhā paggayha kandanto na labhati. appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaṁ byākarissāmā'ti. bahū kho pana pakudhassa kaccāyanassa sāvakā vādaṁ āropetvā apakkantā: na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānissasi? micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṁ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti. iti pakudho kaccāyano sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana pakudhaṁ kaccāyanaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. akkuṭṭho ca pana pakudho kaccāyano dhammakkosenā'ti.
ekacce evamāhaṁsu: ayampi kho sañjayo bellaṭṭhiputto saṅghī ceva gaṇī ca. gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. sopi sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. na ca pana sañjayaṁ bellaṭṭhiputtaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. bhūtapubbaṁ sañjayo bellaṭṭhiputto anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. tatraññataro sañjayassa bellaṭṭhiputtassa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto sañjayaṁ bellaṭṭhiputtaṁ etamatthaṁ pucchittha, neso etaṁ jānāti, mayametaṁ jānāma, amhe etamatthaṁ pucchatha, mayametaṁ bhavantānaṁ byākarissāmāti. bhūtapubbaṁ sañjayo bellaṭṭhiputto bāhā paggayha kandanto na labhati. appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaṁ byākarissāmā'ti. bahū kho pana sañjayassa bellaṭṭhiputtassa sāvakā vādaṁ āropetvā apakkantā: na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānissasi? micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṁ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti. iti sañjayo bellaṭṭhiputto sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito na ca pana sañjayaṁ bellaṭṭhiputtaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. akkuṭṭho ca pana sañjayo bellaṭṭhiputto dhammakkosenā'ti.
ekacce evamāhaṁsu: ayampi kho nigaṇṭho nātaputto saṅghī ceva gaṇī ca. gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa. sopi sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito na pūjito. na ca pana nigaṇṭhaṁ nātaputtaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. bhūtapubbaṁ nigaṇṭho nātaputto anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. tatraññataro nigaṇṭhassa nātaputtassa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto makkhaliṁ gosālaṁ etamatthaṁ pucchittha, neso etaṁ jānāti, mayametaṁ jānāma, amhe etamatthaṁ pucchatha, mayametaṁ bhavantānaṁ byākarissāmāti. bhūtapubbaṁ nigaṇṭho nātaputto bāhā paggayha kandanto na labhati. appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaṁ byākarissāmā'ti. bahū kho pana nigaṇṭhassa nātaputtassa sāvakā vādaṁ āropetvā apakkantā: na tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāsi, ahaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānāmi, kiṁ tvaṁ imaṁ dhammavinayaṁ ajānissasi? micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṁ me, asahitaṁ te, purevacanīyaṁ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṁ pure avaca, āciṇṇante viparāvattaṁ, āropito te vādo niggahītosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosīti. iti nigaṇṭho nātaputto sāvakānaṁ na sakkato na garukato na mānito pūjito na ca pana nigaṇṭhaṁ nātaputtaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. akkuṭṭho ca pana nigaṇṭho nātaputto dhammakkosenā'ti.
ekacce evamāhaṁsu: 'ayaṁ kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yassasī titthakaro sādhusammato bahujanassa. so ca kho sāvakānaṁ sakkato garukato mānito pūjito. samaṇañca pana gotamaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. bhūtapubbaṁ samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. tatraññataro samaṇassa gotamassa sāvako ukkāsi. tamenaññataro sabrahmacārī jaṇṇuke5 ghaṭṭesi6 appasaddo [pts page 005] [\q 5/] āyasmā hotu, māyasmā saddamakāsi, satthā no bhagavā dhammaṁ desetī'ti. yasmiṁ samaye samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti.
--------------------------
1. adiciṇṇaṁ-sīmu,machasaṁ 2. nibbedhehi-syā. 3. akkudho 4.kesakambalo-machasaṁ 5. jannukena-sīmu. 6. ghaṭesi-syā.
[bjt page 338] [\x 338/]
neva tasmiṁ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṁ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. tamenaṁ janakāyo paccāsiṁsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti: 'yaṁ no bhagavā dhammaṁ bhāsissati, taṁ no sossāmā'ti. seyyathāpi nāma
puriso cātummahāpathe khuddaṁ madhuṁ1 anelakaṁ papīḷeyya2 tamenaṁ mahājanakāyo paccāsiṁsamānarūpo paccupaṭṭhito assa. evamevaṁ yasmiṁ samaye samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṁ deseti. neva tasmiṁ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṁ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā, tamenaṁ mahājanakāyo paccāsiṁsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti: yaṁ no bhagavā dhammaṁ bhāsissati, taṁ no sossāmāti. yepi samaṇassa gotamassa sāvakā sabrahmacārīhi sampayojetvā sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattanti, tepi satthu vaṇṇavādino honti, dhammassa vaṇṇavādino honti, saṅghassa vaṇṇavādino honti. attagarahino yeva honti anaññagarahino: mayamevettha3 alakkhikā, mayaṁ appapuññā ye mayaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhimha yāvajīvaṁ paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ caritunti. te ārāmikabhūtā vā upāsakabhūtā vā pañcasu sikkhāpadesu samādāya vattanti. iti samaṇo gotamo sāvakānaṁ sakkato garukato mānito pūjito, samaṇañca pana gotamaṁ sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti.
kati pana tvaṁ udāyi, dhamme samanupassasi yehi mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti?
pañca kho ahaṁ bhante bhagavati dhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. katame pañca:
bhagavā hi bhante, appāhāro appāhāratāya ca vaṇṇavādī yampi bhante bhagavā appāhāro appāhāratāya ca vaṇṇavādī4 imaṁ kho ahaṁ bhante. bhagavati paṭhamaṁ dhammaṁ samanupassāmi yena bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. [pts page 006] [\q 6/]
punaca paraṁ bhante bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. yampi bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. imaṁ kho ahaṁ bhante bhagavati dutiyaṁ dhammaṁ samanupassāmi yena bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.
---------------------------
1.khuddamadhuṁ-machasaṁ 2. uppīḷeyya-sīmu pīḷeyya-machasaṁ.syā.[pts 3.] mayamevamhā- i.machasaṁ.syā 4. yampi bhante bhagavā appāhāro appāhāratāya vaṇṇavādī -[pts] (ūnaṁ)
[bjt page 340] [\x 340/]
puna ca paraṁ bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapāta santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. yampi bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. imaṁ kho ahaṁ bhante bhagavati tatiyaṁ dhammaṁ samanupassāmi yena bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.
puna ca paraṁ bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. yampi bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. imaṁ kho ahaṁ bhante bhagavati catutthaṁ dhammaṁ samanupassāmi yena bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.
puna ca paraṁ bhante, bhagavā pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī. yampi bhante, bhagavā pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī. imaṁ kho ahaṁ bhante bhagavati pañcamaṁ dhammaṁ samanupassāmi yena bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. ime kho ahaṁ bhante
bhagavati pañcadhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti.
appāhāro samaṇo gotamo appāhāratāya ca vaṇṇavādīti iti ce maṁ udāyi sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ1 māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. santi kho pana me udāyi, sāvakā kosakāhārāpi aḍḍhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aḍḍhabeluvāhārāpi [pts page 007] [\q 7/] ahaṁ kho panudāyi, appekadā iminā pattena samatittikampi bhuñjāmi, bhiyyopi bhuñjāmi. appāhāro samaṇo gotamo appāhāratāya ca vaṇṇavādīti iti ce maṁ udāyi sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. ye te udāyi, mama sāvakā kosakāhārāpi aḍḍhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aḍḍhabeluvāhārāpi, na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ.
santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṁ udāyi sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. santi kho pana me udāyi, sāvakā paṁsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā2 vā nantakāni uccinitvā3 saṅghāṭiṁ karitvā dhārenti. ahaṁ kho panudāyi, appekadā gahapaticīvarāni4 dhāremi daḷhāni yattha lūkhāni alāpulomasāni5. santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena itarītara cīvara santuṭṭhiyā.
---------------------------
1. garuṁ kareyyuṁ- machasaṁ. 2. pāpaṇikāti-sīmu. 3. ucciṇitvā -sīmu. 4. gahapatāni cīvarāni-syā.[pts 5.] satthalukhāni alābulomasāni-machasaṁ suttalukhāni alāpulomasāni-syā
[bjt page 342] [\x 342/]
ca vaṇṇavādīti. iti ce maṁ udāyi sāvakā sakkareyyuṁ. garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. ye te udāyi, mama sāvakā paṁsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṁ karitvā dhārenti, na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ.
santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṁ udāyi sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. santi kho pana me udāyi, sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchepake1 vate ratā, te antaragharaṁ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti. ahaṁ kho panudāyi, appekadā nimantanepi bhuñjāmi sālīnaṁ odanaṁ [pts page 008] [\q 8/] vicitakāḷakaṁ anekasūpaṁ anekabyañjanaṁ. santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṁ udāyi sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. ye te udāyi mama sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchepake1 vate ratā, antaragharaṁ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti, na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ.
santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṁ udāyi sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. santi kho pana me udāyi, sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā, te aṭṭhamāse channaṁ na upenti. ahaṁ kho panudāyi, appekadā kūṭāgāresupi viharāmi ullittāvalittesu nivātesu phussitaggalesu2 pihitavātapānesu. santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādīti iti ce maṁ udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. ye te udāyi mama sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā te aṭṭhamāse channaṁ na upenti. na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ.
--------------------------
1.ucchepake-[pts.] uñchāsake-machasaṁ. uccāpake vatte-syā 2. phusitaggalesu-machasaṁ.
[bjt page 344] [\x 344/]
pavivitto samaṇo gotamo pavivekassa ca vaṇṇavādīti iti ce maṁ udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. santi kho pana me udāyi sāvakā āraññakā pantasenāsanā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni ajjhogahetvā viharanti. te anvaddhamāsaṁ2 saṅghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya. ahaṁ kho panudāyi appekadā ākiṇṇo viharāmi bhikkhū hi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā3 rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. pavivitto samaṇo gotamo pavivekassa ca vaṇṇavādīti [pts page 009] [\q 9/] iti ce maṁ udāyi, sāvakā sakkareyyuṁ garukareyyuṁ mānyeṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuṁ. ye te udāyi mama sāvakā āraññakā pantasenāsanā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni ajjhogahetvā4 viharanti anvaddhamāsaṁ saṅghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya. na maṁ te iminā dhammena sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyuṁ, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyunti.
iti kho udāyi, na mamaṁ sāvakā imehi pañcahi dhammehi sakkaronti. garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.
atthi kho udāyi, aññe ca pañca dhammā yehi5 mamaṁ sāvakā6 sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. katame pañca:
idhūdāyi, mamaṁ sāvakā adhisīle sambhāventi: sīlavā samaṇo gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgatoti yampudāyi7 mamaṁ sāvakā8 adhisīle sambhāventi: sīlavā samaṇo gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgatoti. ayaṁ kho udāyi, paṭhamo dhammo yena mamaṁ sāvakā8 sakkaronti garukaronti. mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.
puna ca paraṁ udāyi, mamaṁ sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi. jānaṁyevāha samaṇo gotamo jānāmīti, passaṁyevāha samaṇo gotamo passāmīti, abhiññāya samaṇo gotamo dhammaṁ deseti no anabhiññāya, sanidānaṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti no anidānaṁ, sappāṭihāriyaṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti no appāṭihāriyanti. yampudāyi mamaṁ sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi. jānaṁyevāha samaṇo gotamo.
--------------------------
1. āraññavanapatthāni-[pts. ,]araññavanapatthāni - machasaṁ
2. anvaḍḍhamāsaṁ-syā 3. raññe-[pts 4.] ajjhogāhetvā-machasaṁ 5. yehi pañcahi dhammehi-machasaṁ syā. 6. mama sāvakā-[pts] syā. 7. yamudāyi-syā, yampanudāyi-[pts 8.] mama sāvakā-sīmu,syā,[pts.]
[bjt page 346] [\x 346/]
jānāmīti. passaṁyevāha samaṇo gotamo passāmīti. abhiññāya samaṇo gotamo dhammaṁ deseti no anabhiññāya, sanidānaṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti no anidānaṁ, sappāṭihāriyaṁ samaṇo gotamo dhammaṁ deseti no appaṭihāriyanti. ayaṁ kho udāyi, dutiyo dhammo yena mamaṁ [pts page 010] [\q 10/] sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.
puna ca paraṁ udāyi, mamaṁ sāvakā1 adhipaññāya sambhāventi: paññavā samaṇo gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato. taṁ vata anāgataṁ vā vādapathaṁ na dakkhati uppannaṁ vā parappavādaṁ na sahadhammena suniggahītaṁ niggaṇhissatīti2 netaṁ ṭhānaṁ vijjati. taṁ kiṁ maññasi udāyi? api nu me sāvakā evaṁ jānantā evaṁ passantā antarantarā kathaṁ opāteyyunti? no hetaṁ bhante. na kho panāhaṁ udāyi sāvakesu anusāsaniṁ paccāsiṁsāmi aññadatthu mamaṁyeva sāvakā anusāsaniṁ paccāsiṁsanti. yampudāyi3 mamaṁ sāvakā adhipaññāya samabhāventi paññavā samaṇo gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato. taṁ vata anāgataṁ vā vādapathaṁ na dakkhati uppannaṁ vā parappavādaṁ na sahadhammena suniggahītaṁ niggaṇhissatīti2 netaṁ ṭhānaṁ vijjati. ayaṁ kho udāyi, tatiyo dhammo yena mamaṁ sāvakā1 sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.
puna ca paraṁ udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te maṁ upasaṅkamitvā dukkhaṁ ariyasaccaṁ pucchanti. tesāhaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. te maṁ upasaṅkamitvā dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pucchanti. tesāhaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. te maṁ upasaṅkamitvā dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ pucchanti. tesāhaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. te maṁ upasaṅkamitvā dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṁ ariyasaccaṁ pucchanti. tesāhaṁ dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. yampudāyi3, mamaṁ sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te maṁ upasaṅkamitvā dukkhaṁ ariyasaccaṁ pucchanti, tesāhaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi. tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. te maṁ upasaṅkamitvā dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pucchanti. tesāhaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. te maṁ upasaṅkamitvā dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ pucchanti. tesāhaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. te maṁ upasaṅkamitvā dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṁ ariyasaccaṁ pucchanti. tesāhaṁ dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṁ ariyasaccaṁ puṭṭho vyākaromi, tesāhaṁ cittaṁ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. ayaṁ kho udāyi, catuttho dhammo [pts page 011] [\q 11/] yena mamaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventi. idhūdāyi bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. vedanāsu vedanānu passī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
--------------------------
1.mama sāvakā-syā,[pts 2.] niggahissati-syā,[pts 3.]yamudāyi-syā. yampanudāyi-[pts.]
[bjt page 348] [\x 348/]
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā. yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne bhāventi. idhūdāyi, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti. padahati. anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
puna ca paraṁ udāyi akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro iddhipāde bhāventi. idhūdāyi bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. cittasamādhi padhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvānaṁ paṭipadā. yathāpaṭipannā me sāvakā pañcindriyāni bhāventi. idhūdāyi [pts page 012] [\q 12/] bhikkhu saddhindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. viriyindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. satindriyaṁ bhaveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. samādhindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. paññindriyaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosāna pāramippattā viharanti.
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā pañcabalāni bhāventi. idhūdāyi, bhikkhu saddhābalaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. viriyabalaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. satibalaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. samādhibalaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. paññābalaṁ bhāveti upasamagāmiṁ sambodhagāmiṁ. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā sattabojjhaṅge bhāventi. idhūdāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ, dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. viriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. passaddhi sambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. tatra ca pana me sāvakā bahu abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāventi. idhūdāyi, bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti, sammāsaṅkappaṁ bhāveti, sammāvācaṁ bhāveti, sammākammantaṁ bhāveti, sammāājīvaṁ bhāveti, sammāvāyāmaṁ bhāveti, sammāsatiṁ bhāveti, sammāsamādhiṁ bhāveti. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
[bjt page 350] [\x 350/]
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā aṭṭha vimokkhe bhāventī. rūpī rūpāni passati. ayaṁ paṭhamo vimokkho. ajjhattaṁ arūpasaññi bahiddhā rūpāni passati. ayaṁ dutiyo vimokkho. subhanteva adhimutto hoti. ayaṁ tatiyo vimokkho. subhanteva adhimutto hoti. ayaṁ tatiyo vimokkho. sabbaso rūpasaññānaṁ [pts page 013] [\q 13/] samatikkamma paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ' ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. ayaṁ catuttho vimokkho. sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma 'anantaṁ viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati. ayaṁ pañcamo vimokkho. sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma 'natthi kiñci'ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. ayaṁ chaṭṭho vimokkho. sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. ayaṁ sattamo vimokkho. sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati. ayaṁ aṭṭhamo vimokkho. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathā paṭipannā me sāvakā aṭṭha abhihāyatanāni bhāventi. ajjhattaṁ rūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṁsaññi hoti. idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ.
ajjhattaṁ rūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṁsaññi hoti. idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ.
ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. tāni abhibhuyya jānāmi passāmiti. evaṁsaññi hoti. idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ.
ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṁsaññi hoti. idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ
ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. seyyathāpi nāma ummāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ seyyathāpi vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭaṁ2 nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ3 evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmī'ti evaṁsaññi hoti. idaṁ pañcamaṁ [pts page 014] [\q 14/] abhibhāyatanaṁ.
-------------------------
1.atthagamā-sīmu 2. ubhatobhāgavimaddhaṁ - [pts 3.] nīladassanaṁ nīlahāsaṁ-[pts.]
[bjt page 352] [\x 352/]
ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ. seyyathāpi vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ. evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṁsaññi hoti. idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ.
ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. seyyathāpi nāma bandhujivakapupphaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ. seyyathāpi vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ. evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmī'ti evaṁsaññi hoti. idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ.
ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. seyyathāpi nāma osadhītārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā. seyyathāpi vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ. evamevaṁ ajjhattaṁ arūpasaññi eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāti odātanidassanāni odātanibhāsāni. tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṁsaññi hoti. idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññavosānapāramippattā viharanti.
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā. yathā paṭipannā me sāvakā dasakasiṇāyatanāni bhāventi. paṭhavikasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. āpo kasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. tejokasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. vāyokasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. nīlakasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. pītakasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. lohitakasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. odātakasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. ākāsakasiṇameko sañjānāti [pts page 015] [\q 15/] uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
[bjt page 354] [\x 354/]
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā. yathāpaṭipannā me sāvakā cattāri jhānāni bhāventi. idhudāyi, bhikkhū vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ1 upasampajja viharati. so imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti2 paripūreti parippharati. nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ3 hoti. seyyathāpi udāyi, dakkho nahāpako4 vā nahāpakantevāsivā kaṁsathāle nāhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṁ paripphosakaṁ5 sandeyya.6 sāssa nahānīyapiṇḍi7 snehānugatā snehaparetā8 santarabāhirā9 phuṭhā10 snehena, na ca pagagharaṇī11 evameva kho udāyi, bhikkhū imameva kāyaṁ vivekajena pītisukhena abhisandeti, parisandeti2 paripūreti parippharati. nāssakiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṁ3 hoti.
puna ca paraṁ udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁjhānaṁ upasampajja viharati. so imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti. seyyathāpi udāyi, udakarahado12 ubbhidodako.13 tassa nevassa puratthimāya disāya udakassāyamukhaṁ, na pacchimāya disāya udakassāyamukhaṁ, na uttarāya disāya udakassāyamukhaṁ, na dakkhiṇāya disāya [pts page 016] [\q 16/] udakassāyamukhaṁ. devo ca kālena kālaṁ na sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubhijjitvā tameva udakarahadaṁ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya. nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sitena vārinā apphuṭaṁ assa. evameva kho udāyi, bhikkhu imameva kāyaṁ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṁ hoti.
puna ca paraṁ udāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. yantaṁ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukha vihārīti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. so imameva kāyaṁ nippitikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti. seyyathāpi udāyi, uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposinī.14 tāni yāva caggā yāva ca
--------------------------
1. paṭhamajjhānaṁ-sīmu,[pts 2.] abhisanneti,parisanneti-syā 3. apphutaṁ-sīmu,syā,[pts 4.] nhāpako-machasaṁ 5. paripphosakaṁ-syā(ekaṁ padaṁ) 6. abhisanneyya-syā 7. sāyaṁ,nhānīyapiṇḍi-machasaṁ. 8. subhānugatā subhaparetā-sīmu 9. samanantarabāhirā-sīmu 10.puṭṭhā-syā 11. subhena ca paggharati-sīmu. -na ca paggharinī-[pts.]syā na ca pagghariṇī-machasaṁ 12. gambhiro udakarahado-machasaṁ,syā 13. ubbhitodako-syā 14. nimuggapositāni-sīmu ,nimmuggapositāni-syā.
[bjt page 356] [\x 356/]
mūlā sītena vārinā ahisannāni parisannāni1 paripūrāni paripphuṭāni.2 na nesaṁ3 kiñci sabbāvataṁ uppalānaṁ vā padumānaṁ vā puṇḍarīkānaṁ vā sītena vārinā apphuṭaṁ assa.evameva kho udāyi, bhikkhu imameva kāyaṁ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippitikena sukhena apphuṭaṁ hoti.
puna ca paraṁ udāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā4 adukkhaṁ asukhaṁ upekkhā satipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. so imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. seyyathāpi udāyi, puriso odātena vatthena sasīsaṁ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṁ assa. evameva kho udāyi, bhikkhu imameva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena [pts page 017] [\q 17/] cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā evaṁ pajānanti: ayaṁ kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko5 mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo, idañca pana me viññāṇaṁ ettha sitaṁ ettha paṭibaddhaṁ6 seyyathāpi udāyi maṇi vephariyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno, tatrassa suttaṁ āvutaṁ nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ vā. tamena cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya: ayaṁ kho manī vephariyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno,tadidaṁ suttaṁ āvutaṁ nīlaṁ vā pītaṁ vā lohitaṁ vā odātaṁ vā paṇḍusuttaṁ vāti. evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā evaṁ jānanti: ayaṁ kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo. idañca pana me viññāṇaṁ ettha sitaṁ ettha paṭibaddhanti. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
--------------------------
1. abhisandāni- parisandāni-sīmu, machasaṁ 2. paripaphutāni-sīmu 3. nāssa-machasaṁ,syā,[pts.4.] atthagamā-sīmu. 5. 5.cātumahābhūtikomachasaṁ,syā 6. paṭibandhaṁ-syā.
[bjt page 358] [\x 358/]
puna ca paraṁ udāyi,akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathapaṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṁ kāyaṁ abhinimminanti rūpiṁ manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyaṁ1 seyyathāpi udāyi, tassa evamassa: ayaṁ muñjo īsikaṁ pabbāheyya. īsikā3, añño muñjo aññā īsikā3 muñjamhā tveva īsikā pabbāḷhāti. seyyathāpi vā panudāyi puriso asiṁ kosiyā pabbāheyya4. tassa evamassa: ayaṁ asi, ayaṁ kosi, añño asi, aññā kosi, kosiyā tveva asi pabbāḷhoti. seyyathāpi [pts page 018] [\q 18/] vā panudāyi, puriso ahiṁ karaṇḍā uddhareyya, tassa evamassa: ayaṁ ahi, ayaṁ karaṇḍo, añño ahi, añño karaṇḍo, karaṇḍā tveva ahi ubbhatoti. evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā. yathā paṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṁ kāyaṁ abhinimminanti. rūpiṁ manomayaṁ sabbaṅgapaccaṅgiṁ ahīnindriyaṁ. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhonti: ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko honiti.5 āvībhāvaṁ6 tirobhāvaṁ tirokuḍḍaṁ7 tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṁ karonti seyyathāpi udake, udakepi abhejjamāne gacchanti seyyathāpi paṭhaviyaṁ, ākāsepi palliṅkena kamanti seyyathāpi [pts page 019] [\q 19/] pakkhi sakuṇo, imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāninā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattenti. seyyathāpi udāyi dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsi vā suparikammakatāya mattikāya yaññadeva bhājanavikatiṁ ākaṅkheyya tantadeva kareyya abhinipphādeyya, seyyathāpi vā panudāyi dakkho dantakāro vā dantakārantevāsi vā suparikammakatasmiṁ dantasmiṁ yaññadeva dantavikatiṁ ākaṅkheyya tantadeva kareyya abhinipphādeyya, seyyathāpi vā panudāyi dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsi vā suparikammakatasmiṁ suvaṇṇasmiṁ yaññadeva suvaṇṇavikatiṁ ākaṅkheyya tantadeva kareyya abhinippādeyya, evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhonti: ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko honti5 āvībhāvaṁ6 tirobhāvaṁ tirokuḍḍaṁ7 tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṁ karonti seyyathāpi udake, udakepi abhejjamāne gacchanti seyyathāpi paṭhaviyaṁ, ākāsepi pallaṅkena kamanti seyyathāpi pakkhi sakuṇo, imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁ mahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattenti. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññā abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
-------------------------
1. abhinnindriyaṁ-[pts 2.] isikaṁ-sīmu.[pts 3.] isikā-sīmu.[pts 4.] ubbāheyya- syā 5. hoti-machasaṁ 6. āvibhāvaṁ-sīmu, machasaṁ,syā,[pts 7.] tirokuṭṭaṁ-machasaṁ.
[bjt page 360] [\x 360/]
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya1 ubho sadde suṇanti dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. seyyathāpi udāyi, balavā saṅkhadhamako2. appakasireneva catuddisā viññāpeyya. evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇanti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
puna ca paraṁ udāyi,akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānanti sarāgaṁ vā cittaṁ .2
sarāgaṁ cittanti pajānanti, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajānanti, sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajānanti, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajānanti, samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajānanti, vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajānanti, saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajānanti, vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajānanti. mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajānanti, amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajānanti, sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajānanti, anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajānanti, samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajānanti, asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajānanti,vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānanti, avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānanti. seyyathāpi udāyi, itthi vā puriso vā daharo yuvā .2
maṇḍanakajātiko3 ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte4 sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno sakaṇikaṁ vā sakaṇikanti5 [pts page 020] [\q 20/] jāneyya. akaṇikaṁ vā akaṇikanti6 jāneyya evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathā paṭipannā me sāvakā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānanti, sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānanti, vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajānanti, sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajānanti, vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajānanti,samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajānanti vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajānanti, saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajānanti, vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajānanti. mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ gataṁ cittanti pajānanti,amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajānanti, sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajānanti, anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajānanti, samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajānanti, asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajānanti,vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānanti, avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānanti. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
--------------------------
1.atikkantamānusakāya-syā 2. sabbadhammo-[pts 3. 3.]maṇḍanajātiko-[pts 4.]udakapatte-sīmu,machasaṁ,syā,[pts 5. 5.]sakaṇikaṅgaṁ-sīmu. 6. akaṇikaṅgaṁ-sīmu.
[bjt page 362] [\x 362/]
puna ca paraṁ udāyi, akkhatā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussaranti, seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsamipi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. so tato cuto amutra udapādiṁ5 tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. so tato cuto idhūpapanno'ti. iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. seyyathāpi udāyi, puriso sakamhā gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya, tamhāpi gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya. so tamhā gāmā sakaññeva gāmaṁ paccāgaccheyya. tassa evamassa: ahaṁ kho sakamhā gāmā amuṁ gāmaṁ agañchiṁ1 tatra evaṁ aṭṭhāsiṁ evaṁ nisīdiṁ. evaṁ abhāsiṁ. evaṁ tuṇhī ahosiṁ. tamhāpi gāmā amuṁ gāmaṁ agañchiṁ. tatrāpi evaṁ aṭṭhāsiṁ [pts page 021] [\q 21/] evaṁ nisīdiṁ evaṁ abhāsiṁ evaṁ tuṇhī ahosiṁ. somhi tamhā gāmā sakaññeva gāmaṁ paccāgatoti. evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṁ pubbe nivāsaṁ anussaranti. seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampijātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamā evamāyupariyanto. so tato cuto amutra udapādiṁ5 tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. so tato cuto idhūpapanno'ti. iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbe nivāsaṁ anussarati. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathāpaṭinnā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchadiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā'ti.iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. seyyathāpassudāyi2 dve agārā sadvārā. tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṁ3 pavisantepi nikkhamantepi anusañcarantepi4 anuvicarantepi. eva meva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā. yathāpaṭipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti. tatra ca pana me sāvakā bahu abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
[pts page 022] [\q 22/]
-------------------------
1.agacchiṁ- machasaṁ,syā. 2.seyyathāpi udāyi-machasaṁ, 3.manusse gehe syā,[pts 4.] anucaṅkamantepi-machasaṁ,syā,[pts.]
[bjt page 364] [\x 364/]
puna ca paraṁ udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. seyyathāpi udāyi, pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukāpi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. tassa evamassa: ayaṁ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. tatrime sippisambukāpi sakkharakaṭhalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipīti. evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṁ paṭipadā. yathā paṭipannā me sāvakā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ ceto vimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. ayaṁ kho udāyi, pañcamo dhammo yena mamaṁ sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti. sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti.
ime kho udāyi, pañca dhammā yehi mamaṁ1 sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti. sakkatvā garukatvā upanissāya viharantīti.
idamavoca bhagavā. attamano sakuludāyi paribbājako bhagavato bhāsitaṁ abhinanditi.
mahāsakuludāyi suttaṁ sattamaṁ.
-------------------------
1.mama-syā.[pts.]
[bjt page 366] [\x 366/]
2.3.8.
samaṇamaṇḍikā suttaṁ.
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme [pts page 023] [\q 23/] paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ sattamattehi1 paribbājakasatehi.
atha kho pañcakaṅgo thapati sāvatthiyā nikkhami divā divassa bhagavantaṁ dassanāya. atha kho pañcakaṅgassa thapatissa etadahosi: akālo kho tāva bhagavantaṁ dassanāya, paṭisallīno bhagavā, manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṁ asamayo dassanāya, paṭisallīnā manobhāvanīyā2 bhikkhū, yannūnāhaṁ yena samayappavādako tindukācīro3 ekasālako mallikāya ārāme yena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto tenupasaṅkameyyanti. atha kho pañcakaṅgo thapati yena samayappavādako tindukāciro ekasālako mallikāya ārāme yena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto tenupasaṅkami.
tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentiyā. seyyathīdaṁ: rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ yānakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā.
addasā kho uggahamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto pañcakaṅgaṁ thapatiṁ dūratova āgacchantaṁ. disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhapesi: " appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. ayaṁ samaṇassa gotamassa sāvako āgacchati
pañcakaṅgo thapati. yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṁ paṭivasanti, ayaṁ tesaṁ aññataro pañcakaṅgo thapati. appasaddā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino, appeva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā"ti. atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ.
--------------------------
1.timattehi-[pts.] pañcamattehi -syā, machasaṁ. 2. 2..:bhāvaniyyā-sīmu, ...bhāvaniyā-machasaṁ,[pts 3. 3.]tindukācīraṁ-sīmu
[bjt page 468] [\x 468/]
atha kho pañcakaṅgo thapati yena uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā uggāhamānena paribbājakena samaṇamaṇḍikāputtena saddhiṁ [pts page 024] [\q 24/] sammodi. sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇiyaṁ1 vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnaṁ kho pañcakaṅgaṁ thapatiṁ uggāhamāno paribbājako samaṇamaṇḍikāputto putto etadavoca:
"catūhi kho ahaṁ thapati, dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ. katamehi catuhi: idha thapati na kāyena pāpakaṁ kammaṁ karoti, na pāpikaṁ vācaṁ bhāsati, na pāpakaṁ saṅkappaṁ saṅkappeti, na pāpakaṁ ājivaṁ ājivati. imehi kho ahaṁ thapati, catuhi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjha"nti.
atha kho pañcakaṅgo thapati uggahamānassa paribbājakassa samaṇamaṇḍikāputtassa bhāsitaṁ neva abhinandi, nappaṭikkosi. anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmiti. atha kho pañcakaṅgo thapati yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisidi. ekamantaṁ nisinno kho pañcakaṅgo thapati yāvatako ahosi uggahamānena paribbājakena samaṇamaṇḍikāputtena saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. evaṁ vutte bhagavā pañcakaṅgaṁ thapatiṁ etadavoca: evaṁ sante kho thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamaṇḍikāputtassa vacanaṁ. daharassahi thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāyotipi na hoti, kuto pana kāyena pāpakaṁ kammaṁ karissati aññatra phanditamattā. daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa vācātipi na hoti. kuto pana pāpikaṁ vācaṁ bhāsissati aññatra roditamattā. daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa saṅkappoti pina hoti, kuto pana pāpikaṁ saṅkappaṁ saṅkappissati aññatra vikujitamattā2. daharassa hi thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ājivo tipi na hoti, kuto pana [pts page 25] [\q 25/] pāpakaṁ ājivaṁ ājivissati aññatra mātuthaññā. evaṁ sante kho thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalā uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamaṇḍikāputtassa vacanaṁ.
catuhi kho ahaṁ thapati, dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi na ceva sampannakusalaṁ na paramakusalaṁ na uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ. apicimaṁ daharaṁ kumāraṁ mandaṁ uttānaseyyakaṁ samadhigayha tiṭṭhati. katamehi catuhi: idha thapati na kāyena pāpakaṁ kammaṁ karoti, na pāpikaṁ vācaṁ bhāsati, na pāpakaṁ saṅkappaṁ saṅkappeti. na pāpakaṁ ājivaṁ ājivati. imehi kho ahaṁ thapati, catuhi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi na ceva sampannakusalaṁ na paramakusalaṁ na uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ. apicimaṁ daharaṁ kumāraṁ mandaṁ uttānaseyyakaṁ samadhigayha tiṭṭhati.
--------------------------
1. sāraṇīyaṁ-machasaṁ 2. vikujjantamattā-sīma ,vikujjitamattā-syā,[pts.]
[bjt page 370] [\x 370/]
dasahi kho ahaṁ thapati, dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ.
ime akusalasīlā1. tāhaṁ3 thapati, veditabbanti vadāmi. ito samuṭṭhānā akusalāsīlā. tāhaṁ thapati, veditabbanti vadāmi, idha akusalasīlā aparisesā nirujjhanti. tāhaṁ thapati, veditabbanti vadāmi. evaṁ paṭipanno akusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti. tāhaṁ thapati, veditabbanti vadāmi.
ime akusalasīlā3. tāhaṁ3 thapati, veditabbanti vadāmi. ito samuṭṭhānā kusalāsīlā. tāhaṁ thapati, veditabbanti vadāmi, idha kusalasīlā aparisesā nirujjhanti. tāhaṁ thapati, veditabbanti vadāmi. evaṁ paṭipanno kusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti. tāhaṁ thapati, veditabbanti vadāmi.
ime akusalasaṅkappā4.tāhaṁ3 thapati, veditabbanti vadāmi. ito samuṭṭhānā akusalasaṅkappā. tāhaṁ thapati,veditabbanti vadāmi, idha [pts page 026] [\q 26/] akusalasaṅkappā aparisesā nirujjhanti. tāhaṁ thapati, veditabbanti vadāmi.evaṁ paṭipanno akusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti. tāhaṁ thapati, veditabbanti vadāmi.
ime kusalasaṅkappā5.tāhaṁ3 thapati, veditabbanti vadāmi. ito samuṭṭhānā kusalasaṅkappā. tāhaṁ thapati,veditabbanti vadāmi, idha kusalasaṅkappā aparisesā nirujjhanti. tāhaṁ thapati, veditabbanti vadāmi.evaṁ paṭipanno kusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti. tāhaṁ thapati, veditabbanti vadāmi.
katame ca thapati, akusalasīlā: akusala kāyakammaṁ, akusalaṁ vacīkammaṁ, pāpako ājivo. ime vuccanti thapati, akusalasīlā. ime va thapati, akusalasīlā kiṁsamuṭṭhānā: samuṭṭhānampi nesaṁ vuttaṁ cittasamuṭṭhānātissa vacanīyā6. katamaṁ cittaṁ: cittampi hi bahuṁ7 anekavidhaṁ nānappakārakaṁ. taṁ cittaṁ sarāgaṁ sadosaṁ samohaṁ. ito samuṭṭhānā akusalasīlā. ime ca thapati, akusalasīlā kuhiṁ aparisesā nirujjhanti. nirodhopi nesaṁ vutto. idha thapati, bhikkhu kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti, manoduccaritaṁ pahāya mano sucaritaṁ bhāveti. micchāājivaṁ pahāya.
-------------------------
1.akusalā sīlā- machasaṁ,syā. 2. kahaṁ-sīmu.tahaṁ-[pts ,]tamahaṁ-machasaṁ,syā 3. kusalā sīlā-machasaṁ,syā 4. akusalā saṅkappā-machasaṁ syā 5. kusalā saṅkappā-machasaṁ,syā 6. vacaniyyā-sīmu. 7. bahu-syā.[pts.]
[bjt page 372] [\x 372/]
sammā ājivena jivikaṁ kappeti, etthete akusalasīlā aparisesā nirujjhanti kathaṁ paṭipanno ca thapati akusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti: idha thapati bhikkhū anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti. padahati, anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti. padahati, uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. evaṁ paṭipanno [pts page 027] [\q 27/] kho thapati akusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti.
katame ca thapati, akusalasīlā: kusalaṁ kāyakammaṁ, akusalaṁ vacīkammaṁ. ājīvapārisuddhipi suddhipi kho ahaṁ thapati, sīlasmiṁ vadāmi. ime vuccanti thapati, kusalasīlā. ime ca thapati, kusalasīlā kiṁsamuṭṭhānā, samuṭṭhānampi nesaṁ vuttaṁ cittasamuṭṭhānātissa vacanīyā. katamaṁ cittaṁ: cittampi hi bahuṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ. taṁ cittaṁ vītarāgaṁ vītadosaṁ vītamohaṁ. itosamuṭṭhānā akusalasīlā.ime ca thapati,kusalasīlā kuhiṁ aparisesā nirujjhanti: nirodhopi nesaṁ vutto, idha thapati, bhikkhu sīlavā hoti no ca sīlamayo,tañca cetovimuttiṁ paññā vimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti. yatthassa te kusalasīlā aparisesā nirujjhanti. kathaṁ paṭipanno ca thapati kusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti: idha thapati anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti. padahati, anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti. padahati, uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. evaṁ paṭipanno kho thapati kusalānaṁ sīlānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti.
katame ca thapati, akusalasaṅkappā: kāmasaṅkappo byāpādasaṅkappo vihiṁsāsaṅkappo, ime vuccanti thapati akusalasaṅkappā ime ca thapati. akusalasaṅkappā kiṁsamuṭṭhānā: samuṭṭhānampi nesaṁ vuttaṁ. saññāsamuṭṭhānātissa vacanīyā. katamā saññā: saññāpi hi bahū anekavidhā nānappakārakā1 kāmasaññā byāpādasaññā vihiṁsā saññā, ito samuṭṭhānā akusalaṅkappā. ime ca thapati, akusalasaṅkappā kuhiṁ aparisosā nirujjhanti: nirodhopi nesaṁ vutto. idha thapati bhikkhū vivicceva kāmehī [pts page 028] [\q 28/] vivicca akusalehī dhammehī savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pitisukhaṁ paṭhamaṁjhānaṁ upasampajja viharati. etthete akusalasaṅkappā aparisesā nirujjhanti. kathaṁ paṭipanno ca thapati, akusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti: idha thapati, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti. padahati,anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti. padahati, uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chanda janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. evaṁ paṭipanno kho thapati, akusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti.
--------------------------
1.nānappakārikā-[pts.]
[bjt page 374] [\x 374/]
katame ca thapati, kusalasaṅkappā: nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṁsāsaṅkappo, ime vuccanti thapati kusalasaṅkappā. ime ca thapati, kusalasaṅkappā kiṁsamuṭṭhānā: samuṭṭhānampi nesaṁ vuttaṁ. saññāsamuṭṭhānātissa vacanīyā. katamā saññā:saññāpi hi bahū anekavidhā nānappakārakā1 nekkhammasaññā abyāpādasaññā avihiṁsāsaññā,ito samuṭṭhānā kusalaṅkappā. ime ca thapati, kusalasaṅkappā kuhiṁ aparisesā nirujjhanti: nirodhopi nesaṁ vutto. idha thapati bhikkhū vitakka vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁjhānaṁ upasampajja viharati. etthete kusalasaṅkappā aparisesā nirujjhanti. kathaṁ paṭipanno ca thapati, kusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti: idha thapati, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati, uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti. padahati,anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti. padahati, uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chanda janeti vāyamati viriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati. evaṁ paṭipanno kho thapati, kusalānaṁ saṅkappānaṁ nirodhāya paṭipanno hoti.
katamehi cāhaṁ2 thapati, dasahi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ [pts page 029] [\q 29/] paññāpemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhaṁ: idha thapati, bhikkhu asekhāya3 sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti. imehi kho ahaṁ thapati, dasahi dhammehi samannāgataṁ purisapuggalaṁ paññāpemi sampannakusalaṁ paramakusalaṁ uttamapattipattaṁ samaṇaṁ ayojjhanti.
idamavoca bhagavā. attamano pañcakaṅgo thapati bhagavato bhāsitaṁ abhinanditi.
samaṇamaṇḍikā suttaṁ4 aṭṭhamaṁ.
--------------------------
1.nānappakārikā-[pts 4.']cāhaṁ' -syāmapotthake natthi, 3. asekkhāya-sīmu: 4. samaṇamuṇḍakasuttaṁ-machasaṁ,syā
[bjt page 376] [\x 376/]
2.3.9
cūḷasakuludāyi suttaṁ
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako moranivāpe paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ. atha kho bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. atha kho bhagavato etadahosi: atippago kho tāva rājagahaṁ piṇḍāya carituṁ. yannūnāhaṁ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyi paribbājako tenupasaṅkameyyanti. atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami. tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājaka parisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya1 [pts page 030] [\q 30/] anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentiyā, seyyathīdaṁ: rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ yānakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā. addasā kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṁ dūratoca āgacchantaṁ. disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhapesi: 'appasaddā honto hontu mā bhonto saddamakattha ayaṁ samaṇo gotamo āgacchati, appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādi, appevanāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā'ti. atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ.
atha kho bhagavā yena sakuludāyi paribbājako tenupaṅkami. atha kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: etu kho bhante bhagavā: 'svāgataṁ bhante bhagavato. cirassaṁ kho bhante bhagavā imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāya. nisīdatu bhante bhagavā, idamāsanaṁ paññatta'nti. nisīdi bhagavā paññatte āsane. sakuludāyīpi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnaṁ kho sakuludāyi paribbājakaṁ bhagavā etadavoca:
kāyanuttha udāyi, etarahi kathāya sannisinnā? kā ca pana vo antarā kathā vippakatāti? tiṭṭhatesā bhante kathā yāya mayaṁ etarahi kathāya sannisinnā. nesā bhante kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savaṇāya. yadāhaṁ bhante imaṁ parisaṁ anupasaṅkanto homi. athāyaṁ parisā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentī nisinnā
--------------------------
1. uccāsaddāya mahāsaddāya-sīmu, [pts]
[bjt page 378] [\x 378/]
hoti. yadā ca kho ahaṁ bhante, imaṁ parisaṁ upasaṅkanto homi. athāyaṁ parisā mamaṁyeva mukhaṁ ullokentī1 nisinnā hoti: yaṁ no samaṇo udāyi dhammaṁ bhāsissati. taṁ no sossāmāti. yadā [pts page 031] [\q 31/] pana bhante bhagavā imaṁ parisaṁ upasaṅkanto hoti, atha ahañceva ayañca parisā bhagavatova2 mukhaṁ ullokento1 nisinnā homa3: yaṁ no bhagavā dhammaṁ bhāsissati, taṁ sossāmā'ti.
tenahudāyi, taññevettha paṭibhātu, yathā maṁ paṭibhāseyyāti. purimāni bhante divasāni purimatarāni sabbaññu sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānamāno: 'carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhita'nti, so mayā pubbantaṁ ārabbha pañhaṁ puṭṭho samāno aññenaññaṁ paṭicari. bahiddhā kataṁ apanāmesi. kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. tassa mayhaṁ bhante, bhagavantaṁyeva ārabbha pīti udapādi: 'aho nūna bhagavā, aho nūna sugato, yo imesaṁ dhammānaṁ kusalo'ti.
ko paneso udāyi, sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṁ ñāṇadassanaṁ paṭijānamāno: 'carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhita'nti, yo tayā4 pubbantaṁ ārabbha pañhaṁ puṭṭho samāno aññenaññaṁ paṭicari, bahiddhā kathaṁ apanāmesi. kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsī'ti? nigaṇṭho bhante nātaputto'ti.
yo kho udāyi,anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyya, seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. so tato cuto amutra udapādiṁ5 tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanno. so tato cuto idhūpapanno'ti. iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyya. so vā maṁ pubbantaṁ ārabbha pañhaṁ puccheyya taṁ vāhaṁ pubbantaṁ ārabbha pañhaṁ puccheyyaṁ. so vā me pubbantaṁ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya, tassa vāhaṁ pubbantaṁ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyyaṁ.
yo kho5 udāyi, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya: cavamāne upapajjamāne, hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchadiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upannā'ti. iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti, so vā maṁ aparantaṁ ārabbha [pts page 032] [\q 32/] pañhaṁ puccheyya. taṁ vāhaṁ aparantaṁ ārabbha pañhaṁ puccheyyaṁ. so vā me aparantaṁ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya. tassa vāhaṁ aparantaṁ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyyaṁ. apicudāyi, tiṭṭhatu pubbanto tiṭṭhatu aparanto, dhammaṁ te desessāmi: ' imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati, imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā imaṁ nirujjhatī'ti. ahaṁ hi
--------------------------
1. olokentī-syā. 2. bhagavato-machasaṁ. 3. hoti- sya 4. so tayā-syā 5. so kho-sīmu,[pts.]
[bjt page 380] [\x 380/]
bhante1 yāvatakampi me iminā attabhāvena paccanubhūtaṁ, tampi nappahomi sākāraṁ2 sauddesaṁ anussarituṁ. kuto panāhaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarissāmi, seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi dvepi jātiyo ekampi jātiṁ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. so tato cuto amutra udapādiṁ5 tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. so tato cuto idhūpapanno'ti. iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarissāmi seyyathāpi bhagavā. ahaṁ hi bhante etarahi paṁsu pisācakampi na passāmi, kuto panāhaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchadiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upannā'ti. iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānissāmi. seyyathāpi bhagavā. yaṁ pana maṁ bhante bhagavā evamāha: api cudāyi tiṭṭhatu pubbanto tiṭṭhatu aparanto,dhammaṁ te desessāmi: 'imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ upapajjati, imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhatī'ti. tañca pana me bhiyyosomattāya na pakkhāyati appevanāmāhaṁ bhante sake ācariyake bhagavato cittaṁ ārādheyyaṁ pañhassa veyyākaraṇenā'ti.
kinti pana te udāyi, sake ācariyake hotīta?
ambhākaṁ bhante, sake ācariyake evaṁ hoti: 'ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo'ti.
yaṁ pana te etaṁ udāyi, sake ācariyake evaṁ hoti: 'ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo'ti. katamo so paramo vaṇṇo'ti?
yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti.
katamo pana so udāyi vaṇṇo,3 yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthiti? [pts page 033] [\q 33/]
yasmā bhante vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti.
dīghāpi kho te esā udāyi, phareyya. yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natti, so paramo vaṇṇoti vadesi, tañca vaṇṇaṁ na paññāpesi. seyyathāpi udāyi puriso evaṁ vadeyya: ahaṁ yā imasmiṁ janapade janapadakalyāṇī taṁ icchāmi taṁ kāmemī'ti. tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇīṁ icchasi kāmesi. jānāsi tvaṁ janapadakalyāṇiṁ khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddīvāti? iti puṭṭho, noti vadeyya. tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi jānāsi tvaṁ janapadakalyāṇiṁ evannāmā evaṅgottā iti vāti tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi jānāsi tvaṁ janapadakalyāṇiṁ evannāmā evaṅgottā itivāti dīghā vā rassā vā majjhimā vāti iti puṭṭho, noti vadeyya. tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi jānāsi tvaṁ janapadakalyāṇiṁ evannāmā evaṅgottā iti vāti kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti iti puṭṭho, noti vadeyya. amukasmiṁ gāme vā nigame vā nagare vāti iti pūṭṭho, noti vadeyya. tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa, yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, taṁ tvaṁ icchasi kāmesiti iti puṭṭho āmāti vadeyya. taṁ kiṁ maññasi udāyi, nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakaṁ4 bhāsitaṁ sampajjatīti?
-----------------------
1. ahaṁ bhante-sīmu,[pts 2.] iti sākāraṁ -sīmu,[pts 3.] so paramo vaṇṇo- machasaṁ 4. appāṭihirīkataṁ-machasaṁ, [pts] appāṭihirikataṁ-syā.
[bjt page 382] [\x 382/]
addhā kho bhante, evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakaṁ bhāsitaṁ sampajjatīti.
evameva kho udāyi, yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti vadesi, tañca vaṇṇaṁ na paññāpesīti.
seyyathāpi bhante, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca1. evaṁ vaṇṇo attā hoti arogo parammaraṇāti.
taṁ kiṁ maññasi udāyi, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto [pts page 034] [\q 34/] bhāsati ca tapati ca virocati ca1 yo vā rattandhakāratimisāyaṁ kimi khajjopaṇako, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
yvāyambhante, rattandhakāratimisāyaṁ kimi khajjopaṇako, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
taṁ kiṁ maññasi udāyi, yo vā rattandhakāratimisāyaṁ2 kimi khajjopaṇako. yo vā rattandhakāratimisāyaṁ telappadipo, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataroca paṇītataro cāti?
yvāyaṁ bhante, rattandhakāratimisāyaṁ telappadīpo, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
taṁ kiṁ maññasi udāyi, yo vā rattandhakāratimisāyaṁ telappadipo yo vā rattandhakāratimisāyaṁ mahāaggikkhandho, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
yvāyaṁ bhante, rattandhakāratimisāyaṁ mahāaggikkhandho, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
taṁ kiṁ maññasi udāyi, yo vā rattandhakāratimisāyaṁ mahāaggikkhandho, yā vā rattiyā paccusasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti.?
yāyaṁ bhante, rattiyā paccusasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
taṁ kiṁ maññasi udāyi, yā vā rattiyā paccusasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadītārakā, yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido3 aḍḍharattasamayaṁ cando, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti
1. bhāsate ca tapate ca-sīmu, machasaṁ virocate ca sīmu bhāsateva tapateva virocateca-syā 2. rattandhakāratimisāya-machasaṁ,[pts,] syā 3. abhide-sīmu.
384
yvāyaṁ bhante, tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido1 aḍḍharattasamayaṁ cando, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cāti. [pts page 035] [\q 35/]
taṁ kiṁ maññasi udāyi, yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṁ cando. yo vā vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikaṁ samayaṁ suriyo, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo ca vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
yvāyaṁ bhante, vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikaṁ samayaṁ suriyo, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
ato2 kho te udāyi, bahū hi bahutarā devā ye imesaṁ candimasuriyānaṁ ābhā3 nānubhonti, tyāhaṁ pajānāmi. atha ca panāhaṁ na vadāmi: yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi'ti. atha ca pana tvaṁ udāyi: yvāyaṁ vaṇṇo kiminā khajjopaṇakena hīnataro4ca patikiṭṭhataro ca, so paramo vaṇṇoti vadesi, tañca vaṇṇaṁ na paññāpesiti.
acchidaṁ bhagavā kathaṁ, acchidaṁ sugato kathanti.
kiṁ pana tvaṁ udāyi, evaṁ vadesi: acchidaṁ bhagavā kathaṁ, acchidaṁ sugato kathanti
ambhākaṁ bhante, sake ācariyake evaṁ hoti: 'ayaṁ paramo vaṇṇo ayaṁ paramo vaṇṇo'ti. te mayaṁ bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanugāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā'ti.
kiṁ panudāyi, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti?
ambhākaṁ bhante, sake ācariyake evaṁ hoti: atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā'ti.
katamā pana sā udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti?
idha bhante, ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācāraṁ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato [pts page 036] [\q 36/] hoti, musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, aññataraṁ vā pana tapoguṇaṁ samādāya vattati, ayaṁ kho sā bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti.
---------------------------
1. ahide-sīmu 2. tato-syā 3. ābhā te-sīmu 4. nihīnataro-machasaṁ,syā.
[bjt page 386] [\x 386/]
taṁ kiṁ maññasi udāyi, yasmi samaye pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī cāti?
sukhadukkhī bhante.
taṁ kiṁ maññasi udāyi, yasmiṁ samaye adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti?
sukhadukkhī bhante.
taṁ kiṁ maññasi udāyi, yasmiṁ samaye kāmesu micchācāraṁ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti?
sukhadukkhī bhante
taṁ kiṁ maññasi udāyi, yasmiṁ samaye musāvādāṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, ekantasukhi vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti?
sukhadukkhī bhante.
taṁ kiṁ maññasi udāyi, yasmiṁ samaye aññataraṁ tapoguṇaṁ samādāya vattati, ekantasukhī vā tasmiṁ samaye attā hoti sukhadukkhī vāti?
sukhadukkhī bhante.
taṁ kiṁ maññasi udāyi, api nu kho vokiṇṇasukhadukkhaṁ paṭipadaṁ āgamma ekantasukhassa lokassa sacchikiriyā hotīti?
acchidaṁ bhagavā kathaṁ, acchidaṁ sugato kathanti.
kiṁ pana tvaṁ udāyi, evaṁ vadesi: 'acchidaṁ bhagavā kathaṁ, acchidaṁ sugato katha'nti.
amhākaṁ bhante, sake ācariyake evaṁ hoti: 'atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā'ti. te mayaṁ bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanugāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhāti.
kiṁ pana bhante, atthi ekantasukho loko atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti? [pts page 037] [\q 37/]
atthi kho udāyi, ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti.
katamā pana sā bhante,ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti?
--------------------------
1.aparaddhāpi-syā,[pts]
[bjt page 388] [\x 388/]
vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁjhānaṁ upasampajja viharati. pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. yantaṁ ariyā ācikkhanti:upekkhako satimā sukhavihārīti taṁ tatiyaṁjhānaṁ upasampajja viharati. ayaṁ kho sā udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti
na kho1 sā bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya. sacchikato hissa bhante, ettāvatā ekantasukho loko hotīti.
nakhvāssa udāyi,ettāvatā ekantasukho loko sacchikato hoti, ākāravatītveva sā paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti.
evaṁ vutte sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsadda mahāsaddā2 ahosi: ettha mayaṁ anassāma sācariyakā, ettha mayaṁ panassāma3 sācariyakā, na mayaṁ ito bhiyyo utatritaraṁ pajānāmāti.
atha kho sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsadda mahāsaddā2 ahosi: ettha mayaṁ anassāma sācariyakā , ettha mayaṁ panassāma3 sācariyakā, na mayaṁ ito bhiyyo uttarītaraṁ pajānāmāti.
atha kho sakuludāyi paribbājako te paribbājake appasadde katvā bhagantaṁ etadavoca: ' kittāvatā panassa bhante ekantasukho loko sacchikato hotī'ti.
idhūdāyi, bhikkhū sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā1 adukkhaṁ asukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. yāvatā devatā ekantasukhaṁ lokaṁ upapannā tāhi devatāhi saddhiṁ santiṭṭhati sallapati sākacchaṁ samāpajjati, ettāvatā khvāssa udāya, ekantasukho loko sacchikato hotī'ti.
etassa nūna bhante, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṁ carantīti?
na kho udāyi, etassa4 ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. atthi kho udāyi, aññe ca5 dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṁ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ carantīti. [pts page 038] [\q 38/]
katame pana te bhante, dhammā uttarītarā ca paṇītatarā ca, yesaṁ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṁ carantīti?
idhudāyi, tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā so imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti,so dhammaṁ deseti:ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti.taṁ dhammaṁ suṇāti.
gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. so taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. so tena saddhāpaṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ, yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyanti. so aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.
so evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājivasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajji dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa. pisunaṁ vācaṁ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya,amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandi samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpaṁ vācaṁ bhāsitā hoti. samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.
so bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. ekabhattiko hoti rattuparato virato vikālabhojanā. naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. āmakamaṁsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti. ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti. hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti. dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. kayavikkayā paṭivirato hoti. tulākūṭakaṁsakuṭamānakūṭā paṭivirato hoti. ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.
so santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, so yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. seyyathāpi nāma pakkhi sakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti. evamevaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena. yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. so iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti.
so cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,tassa saṁvarāya paṭipajjati,rakkhati cakkhundriyaṁ,cakkhundriyesaṁvaraṁ āpajjati.
so sotena saddaṁ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,yatvādhikaraṇamenaṁ sotendriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,tassa saṁvarāya paṭipajjati,rakkhati sotendriyaṁ, sotendri yesaṁvaraṁ āpajjati.
so ghānena gandhaṁ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,yatvādhikaraṇamenaṁ ghānendriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,tassa saṁvarāya paṭipajjati,rakkhati ghānendriyaṁ,ghānendri yesaṁvaraṁ āpajjati.
so jivhāya rasaṁ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,yatvādhikaraṇamenaṁ jivhendriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,tassa saṁvarāya paṭipajjati,rakkhati jivhendriyaṁ,jivhendriye saṁvaraṁ āpajjati.
so kāyena phoṭṭhabbaṁ phūsitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṁ kāyendriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,tassa saṁvarāya paṭipajjati,rakkhati kāyendriyaṁ,kāyendriye saṁvaraṁ āpajjati.
so manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,yatvādhikaraṇamenaṁ manendriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,tassa saṁvaraṁ paṭipajjati,rakkhati manendriyaṁ,manendriye saṁvaraṁ āpajjati. so iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti
so abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.
so iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati. araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapattaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ.
so pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ panidhāya, parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. so abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti. byāpādapadosaṁ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. byāpādapadosā cittaṁ parisodheti, thīnamiddaṁ pahāya vigatatīnamiddo viharati ālokasaññi sato sampajāno. thīnamiddā cittaṁ parisodheti, uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto. uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti. vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathi kusalesu dhammesu. vicikicchāya cittaṁ parisodheti. so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. ayampi kho udāyi, dhammo uttarītaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti.
--------------------------
1. kiṁ nu kho-syā 2. uccāsaddā mahāsaddā-syā, machasaṁ 3 anassāma-machasaṁ,[pts 4.] etassa-machasaṁ(natthi)
5.aññeva-machasaṁ,[pts]
[bjt page 390] [\x 390/]
puna ca paraṁ udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti. yantaṁ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṁ tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā1 adukkhaṁ asukhaṁ2 upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ3 upasampajja viharati.ayampi kho udāyi,dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti.
so evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. so anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ: ekampi jātiṁ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. so tato cuto amutra udapādiṁ5 tatrāpāsiṁ evannāmo evaṅgotto evaṁ vaṇṇo evamāhāro evaṁ sukhadukkhapaṭisaṁvedi evamāyupariyanto. so tato cuto idhūpapanno'ti. iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, ayampi kho udāyi dhammo uttarītaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti.
so evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cūtupapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne upapajjamāne, hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchadiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upannā'ti. iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti,ayampi kho udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti.
so evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. so idaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ pajānāti. ayaṁ dukkhasamudayoti yatābhūtaṁ pajānāti. ayaṁ dukkhanirodhoti yatābhūtaṁ pajānāti. ayaṁ dukkhanirodhagāmiṇīpaṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṁ pajānāti. ayaṁ āsavasamudayoti [pts page 039] [\q 39/] yathābhūtaṁ pajānāti. ayaṁ āsavanirodhoti yathābhūtaṁ pajānāti. ayaṁ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṁ pajānāti. tassa evañjānato evampassato kāmāsavā pi cittaṁ vimuccati. bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati. avijjāsavā pi cittaṁ vimuccati. vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ,kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. ayaṁ kho udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ caranti. ime kho udāyi, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṁ sacchikiriyā hetu bhikkhū mayi brahmacariyaṁ carantīti.
evaṁ vutte sakuludāyi paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bhante. seyyathāpi bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭiccannaṁ vā vicareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. esāhaṁ bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. labheyyāhaṁ bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ,labheyyaṁ upasampadanti.
[bjt page 392] [\x 392/]
evaṁ vutte sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṁ paribbājakaṁ etadavoca: mā bhavaṁ udāyi, samaṇe gotame brahmacariyaṁ cari, mā bhavaṁ udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsaṁ vasi. seyyathāpi nāma udakamaṇīko1 hutvā udañcaniko2 assa. evaṁ sampadamidaṁ3 bhoto udāyissa bhavissati. mā bhavaṁ udāyi samaṇe gotame brahmacariyaṁ cari. mā bhavaṁ udāyi ācariyo hutvā antevāsīvāsaṁ vasīti. iti hidaṁ sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṁ paribrabājakaṁ antarāyamakāsi bhagavati brahmacariyeti. [pts page 040] [\q 40/]
culasakuludāyisuttaṁ navamaṁ.
-------------------------
1.maṇiko-[pts 2.] uddekaniko-syā,[pts 3.] sampadamekaṁ - [pts.]
[bjt page 394] [\x 394/]
2.3.10
vekhanassa suttaṁ.
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho vekhanasso1 paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. ekamantaṁ ṭhito kho vekhanasso1 paribbājako bhagavato santike udānaṁ udānesi: ' ayaṁ paramo vaṇṇo, ayaṁ paramo vaṇṇo'ti.
kiṁ pana tvaṁ kaccāna, evaṁ vadesi:'ayaṁ paramo vaṇṇo ayaṁ paramo vaṇṇo'ti. katamo kaccāna, so paramo vaṇṇo'ti?
yasmā bho gotama vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti.
katamo pana so kaccāna,vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇītataro vā natthiti?
yasmā bho gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītarovā paṇītataro vā natthi, so paramo vaṇṇoti.
dīghāpi kho te esā kaccāna, phareyya. yasmā bho gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇitataro vā natthi. so paramo vaṇṇoti vadesi. tañca vaṇṇaṁ na paññāpesi. seyyathāpi kaccāna, puriso evaṁ vadeyya: ahaṁ yā imasmiṁ janapade janapadakalyāṇī, taṁ icchāmi taṁ kāmemī'ti. tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi tvaṁ janapadakalyāṇī khattiyi vā brāhmaṇī vā vessī vā suddi vā'ti? iti puṭṭho noti vadeyya. tamenaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, janāsi tvaṁ janapadakalyāṇiṁ evannāmā evaṁgottā iti cā'ti. tamenaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapada kalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi tvaṁ janapadakalyāṇiṁ evannāmā evaṁgottā iti cā'ti. dīghā vā rassā vā majjhamā vā kāḷi vā sāmā vā maṅguracchavī vā'ti?iti puṭṭho noti vadeyya. amukasmiṁ gāme vā nigame vā nagare vā'ti? iti pūṭṭho noti vadeyya. tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: ambho purisa, yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, taṁ tvaṁ icchasi kāmesīti? iti puṭṭho āmāti vadeyya. taṁ [pts page 041] [\q 41/] kiṁ maññasi kaccāna, nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī'ti?
addhā kho bho gotama, evaṁ sante tassa purisassa appāṭihirakataṁ bhāsitaṁ sampajjatīti.
--------------------------
1. vekhanaso-machasaṁ, vekhaṇaso-syā
[bjt page 396] [\x 396/]
evameva kho tvaṁ kaccāna,yasmā bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttarītaro vā paṇītataro vā natthi,so paramo vaṇṇo'ti vadesi, tañca vaṇṇaṁ na paññāpesīti.
seyyathāpi bho gotama,maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca1. evaṁ vaṇṇo attā hoti arogo parammaraṇāti.
taṁ kiṁ maññasi kaccāna,yo vā maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca1 yo vā rattandhakāratimisāyaṁ2 kimi khajjopaṇako, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
yvāyaṁ bho gotama, rattandhakāratimisāyaṁ2 kimi khajjopaṇako, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
taṁ kiṁ maññasi kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāyaṁ kimi khajjopaṇako, yo vā rattandhakāratimisāyaṁ telappadipo, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataroca paṇītataro cāti?
yvāyaṁ ho gotama,rattandhakāratimisāyaṁ telappadīpo, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
taṁ kiṁ maññasi kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāyaṁ telappadipo yo vā rattandhakāratimisāyaṁ mahāaggikkhandho, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
yvāyaṁ bho gotama, rattandhakāratimisāyaṁ mahāaggikkhandho,ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
taṁ kiṁ maññasi kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāyaṁ mahāaggikkhandho, yā vā rattiyā paccusasamayaṁ [pts page 042] [\q 42/] viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti.?
yvāyaṁ bho gotama, rattiyā paccusasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadhītārakā, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
--------------------------
1. bhāsate ca tapate ca- sīmu, machasaṁ , tapateca- sīma
bhāsateva tapateva virocateva-syā
2. rattandhakāratimisāya-machasaṁ,syā,[pts]
[bjt page 398] [\x 398/]
taṁ kiṁ maññasi maññasi kaccāna,yā vā rattiyā paccusasamayaṁ viddhe vigatavalāhake deve osadītārakā, yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido1 aḍḍharattisamayaṁ cando, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti
yvāyaṁ bho gotamo,tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido1 aḍḍharattisamayaṁ cando, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
taṁ kiṁ maññasi kaccāna, yo vā tadahuposathe paṇṇarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattisamayaṁ cando, yo vā vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṁ suriyo, imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
yvāyaṁ bho gotama, vassānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṁ suriyo, ayaṁ imesaṁ ubhinnaṁ vaṇṇānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
ato kho2 te kaccāna, bahū hi bahutarā devā, ye imesaṁ candimasuriyānaṁ ābhā nānubhonti, tyāhaṁ pajānāmi. atha ca panāhaṁ na vadāmi: yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi'ti.atha ca pana tvaṁ kaccāna, yvāyaṁ vaṇṇo kiminā khajjopaṇakena hīnataro3ca patikiṭṭhataro ca, so paramo vaṇṇoti vadesi, tañca vaṇṇaṁ na paññāpesi.
pañca kho ime kaccāna, kāmaguṇā. katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā [pts page 043] [\q 43/] iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. ime kho kacchāna, pañca kāmaguṇā. yaṁ kho kaccāna, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ, idaṁ vuccati kāmasukhaṁ. iti kāmehi kāmasukhaṁ, kāmasukhā kāmaggasukhaṁ tattha aggamakkhāyatīti.
evaṁ vutte vekhanasso4 paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: acchariyaṁ bho gotama, abbhutaṁ bho gotama, yāvasubhāsitañcidaṁ5 bhotā gotamena: kāmehi kāmasukhaṁ, kāmasukhā kāmaggasukhaṁ tattha aggamakkhāyatīti.
--------------------------
1. abhide-sīmu, 2. atha kho- sīmu. tato kho - syā 3. nihinataro - machasaṁ,syā4. vekhanaso-machasaṁ ,vekhaṇaso - syā 5. yāvasubhāsitamidaṁ-sīmu.
[bjt page 400] [\x 400/]
dujjānaṁ kho etaṁ kaccāna, tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrayogena1 aññathācariyakena kāmā vā kāmasukhaṁ vā kāmaggasukhaṁ vā. ye kho te kaccāna, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇiyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññā vimuttā, te kho etaṁ jāneyyuṁ kāmā vā kāmasukhaṁ vā kāmaggasukhaṁ vāti.
evaṁ vutte vekhanasso paribbājako kupito anattamano bhagavantaṁyeva khuṁsento bhagavantaṁyeva vamhento bhagavantaṁ yeva vadamāno samaṇo ca gotamo pāpito2 bhavissati'ti bhagavantaṁ etadavoca: evameva panidheke3 samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṁ, apassantā aparantaṁ, atha ca pana: khiṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇiyaṁ nāparaṁ itthattāyā'ti pajānāmā'ti paṭijānanti4 tesamidaṁ bhāsitaṁ hassakaṁyeva sampajjati, lāmakaṁyeva sampajjati, rittakaṁyeva sampajjati,tucchakaṁyeva sampajjatī'ti.
yo kho te kaccāna, samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṁ [pts page 044] [\q 44/] apassantā aparantaṁ khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ,kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyāni pajānāmā'ti paṭijānanti, tesaṁ soyeva sahadhammiko niggaho hoti. api ca kaccāna, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto. etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujujātiko ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi, yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno na cirasseva sāmaññeva ñassati, sāmaṁ dakkhiti. evaṁ kira sammā5 bandhanā vippamokkho hoti yadidaṁ avijjābandhanā6. seyyathāpi kaccāna. daharo kumāro mando uttānaseyyako kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho assa suttabandhanehi, tassa vuddhimanvāya indriyānaṁ paripākamanvāya tāni bandhanāni mucceyyuṁ7 so mokkhomhīti kho jāneyya no ca bandhanaṁ. evameva kho kaccāna, etu viññū puriso asaṭho amāyāvi ujujātiko. ahamanusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno na cirasseva sāmaññeva ñassati. sāmaṁ dakkhiti. evaṁ kira sammā bandhanā vippamokkho hotī yadidaṁ avijjābandhanāti.
--------------------------
1. aññatthayogena syā. 2. pāpiko-sīmu. 3. panidhekamme-machasaṁ,syā 4. itthattayāti paṭijānanti-[pts 5.] evaṁ kirāyasmā-syā. 6. avijjābandhanaṁti-sīmu.6. muñceyyuṁ-syā.
[bjt page 402] [\x 402/]
evaṁ vutte vekhanasso paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama,seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vīvareyya,mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya'andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya,' cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti, evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṅgatanti. [pts page 045] [\q 45/]
vekhanassasuttaṁ dasamaṁ
paribbājakavaggo tatiyo
tassa vaggassa uddānaṁ
puṇḍarī aggi sahā katināmo, dīghanakho puna bhāradvājagotto sandaka uddāyi maṇḍikaputto, maṇiko tathā kaccāno varavaggo.
*puṇḍarī aggi samākathināmo dīghanakho puna bhāradvāja gotto. sandaka uddayi muṇḍikaputto maṇiko tathā kaccāno varavaggo - machasaṁ.
[bjt page 404] [\x 404/]
4. rājavaggo
2.4.1
ghaṭīkārasuttaṁ
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: ' ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, na akāraṇe1 tathāgatā sitaṁ pātukarontī'ti. atha kho āyasmā ānando ekaṁsaṁ cīvaraṁ2 katvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: 'ko nu kho bhante hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, na akāraṇe1 tathāgatā sitaṁ pātukarontī'ti.
bhūtapubbaṁ ānanda, imasmiṁ padese vehaliṅgaṁ3 nāma gāmanigamo ahosi iddho ceva phīto ca bahujano ākiṇṇamanusso. vehaliṅgaṁ3 kho ānanda, gāmanigamaṁ kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. idha sudaṁ ānanda, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi, idha sudaṁ ānanda kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho nisinnako bhikkhusaṅghaṁ ovadatīti.
atha kho āyasmā ānando catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā bhagavantaṁ etadavoca: tena hi bhante, bhagavā nisīdatu, evā'yaṁ bhūmippadeso dvīhi arahantehī sammāsambuddhehi paribhūtto bhavissatī'ti. nisīdi bhagavā paññatte āsane. nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi:
'bhūtapubbaṁ ānanda, imasmiṁ padese vehaliṅgaṁ nāma gāmanigamo ahosi iddho ceva thito ca bahujano ākiṇṇamanusso. vehaliṅgaṁ kho ānanda, gāmanigamaṁ kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. idha sudaṁ ānanda, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi. idha sudaṁ ānanda, kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho nisinnako [pts page 046] [\q 46/] bhikkhusaṅghaṁ ovadati.
vehaliṅge kho ānanda gāmanigame ghaṭīkāro nāma kumbhakāro kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. ghaṭīkārassa kho ānanda, kumbhakārassa jotipālo nāma māṇavo sahāyo ahosi piyasahāyo. atha kho ānanda, ghaṭīkāro kumbhakāro jotipālaṁ māṇavaṁ āmantesi: 'āyāma samma
-------------------------
1. na akāraṇena-machasaṁ,syā[pts 2.] uttarāsaṅgaṁ-syā 3. vegaḷiṅgaṁ-machasaṁ vebhaḷiṅgaṁ-syā,[pts]
[bjt page 406] [\x 406/]
jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya upasaṅkamissāma. sādhusammataṁ hi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā'ti. evaṁ vutte ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭīkāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: 'alaṁ samma ghaṭīkāra, kiṁ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā'ti?'āyāma samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya upasaṅkamissāma. sādhusammataṁ hi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā'ti dutiyampi kho ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭīkāra kumbhakāraṁ etadavoca: 'āyāma samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya upasaṅkamissāma. sādhusammataṁ hi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā'ti. tatiyampi kho ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭīkāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: 'alaṁ samma ghaṭīkāra, kiṁ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā'ti. tena hi samma jotipāla, sottiṁ sināniṁ1 ādāya nadiṁ gamissāma sināyitunti. evaṁ sammā'ti kho ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭīkārassa kumbhakārassa paccassosi. atha kho ānanda, ghaṭīkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo sottiṁ sināniṁ 1 ādāya nadiṁ agamaṁsu sināyituṁ.
atha kho ānanda, ghaṭīkāro kumbhakāro jotipālaṁ māṇavaṁ āmantesi: ayaṁ samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo, āyāma samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya upasaṅkamissāma. sādhu sammataṁ hi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā'ti.
evaṁ vutte ānanda jotipālo māṇavo ghaṭīkāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: alaṁ samma ghaṭīkāra, kiṁ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā'ti? dutiyampi kho ānanda ghaṭīkāro kumbhakāro jotipālaṁ māṇavaṁ etadavoca:'āyāma samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya upasaṅkamissāma. sādhusammataṁ hi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassa'ti. dutiyampi kho ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭīkāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: 'āyāma samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddha dassanāya upasaṅkamissāma. sādhusammataṁ hi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā'ti.tatiyampi kho ānanda ghaṭīkāro kumbhakāro jotipālaṁ māṇavaṁ etadavoca: ayaṁ samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo. āyāma samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya upasaṅkamissāma. sādhusammataṁ hi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā'ti. tatiyampi kho ānanda, jotipālo māṇavo ghaṭīkāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: alaṁ samma ghaṭīkāra, kiṁ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenā'ti?
atha kho ānanda, ghaṭīkāro kumabhakāro jotipālaṁ māṇavaṁ ovaṭṭikāya2 parāmasitvā etadavoca: ayaṁ samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo, āyāma samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya upasaṅkamissāma sādhusammataṁ hi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassā'ti.
atha kho ānanda, jotipālo māṇavo ovaṭṭikaṁ vinivedhetvā3 ghaṭīkāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: alaṁ samma ghaṭīkāra, kiṁ pana [pts page 047] [\q 47/] tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenāti?
--------------------------
1. sottisināniṁ-machasaṁ 2. ovaṭṭikāyaṁ-machasaṁ
sottisinānaṁ-syā
3. vinivaṭṭetvā-machasaṁ.
[bjt page 408] [\x 408/]
atha kho ānanda, ghaṭīkāro kumbhakāro jotipālaṁ māṇavaṁ sasīsaṁ nahātaṁ1 kesesu parāmasitvā etadavoca: ayaṁ samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidūre ārāmo. āyāma samma jotipāla, kassapaṁ bhagavantaṁ hi me tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassāti.
atha kho ānanda, jotipālassa māṇavassa etadahosi: acchariyaṁ vata bho, abbhūtaṁ vata bho, yatra hi nāmāyaṁ ghaṭīkāro kumbhakāro ittarajacco samāno ambhākaṁ sasīsaṁ nahātānaṁ2 kesesu parāmasitabbaṁ maññissati. na vatidaṁ3 orakaṁ maññe bhavissatīti. ghaṭīkāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: yāvetadohipi4 samma ghaṭīkārā'ti. yāvetadohipi samma jotipāla, tathā [pts page 048] [\q 48/] hi pana me sādhusammataṁ tassa bhagavato dassanaṁ arahato sammāsambuddhassāti. tena hi samma ghaṭīkāra,muñca gamissāmāti.
atha kho ānanda, ghaṭīkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkamiṁsu. upasaṅkamitvā ghaṭīkāro kumbhakāro kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. jotipālo pana māṇavo kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho ānanda, ghaṭīkāro kumbhakāro kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ayaṁ me bhante, jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo, imassa bhagavā dhammaṁ desetu'ti. atha kho ānanda, kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho ghaṭīkārañca kumbhakāraṁ jotipālañca māṇavaṁ dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaṁsesi. atha kho ānanda, ghaṭīkāro ca kumbhakāraṁ jotipālañca māṇavaṁ dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi pesi, samuttejesi, sampahaṁsesi. atha kho ānanda, ghaṭīkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu.
atha kho ānanda,jotipālo māṇavo ghaṭīkāraṁ kumbhakāraṁ etadavoca: iṅgha nu tvaṁ5 samma ghaṭīkāra, dhammaṁ suṇanto tā, atha ca pana agārasmā na anagāriyaṁ4 pabbajasīti7
nanu maṁ samma jotipāla, jānāsi andhe jiṇṇe mātāpitaro posemī'ti?
tena hi samma ghaṭīkāra, ahaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajissāmīti.
-------------------------
1. sīsaṁ nhātaṁ-machasaṁ. sisanahātaṁ-[pts] sīsanahātaṁ- syā
2. sīsaṁ nahātānaṁ-machasaṁ sīsanahatānaṁ-[pts,] sīsanahātānaṁ syā
3. na vatidaṁ kira-machasaṁ, 4. yāvatādohipi - machasaṁ 5. imaṁ nu tvaṁ-syā,[pts,]machasaṁ 6. āgārasmā anagāriyaṁ-sīmu, machasaṁ. 7.pabbajissasīti-sīmu, machasaṁ, pabbajjasīti-syā.
[bjt page 410] [\x 410/]
atha kho ānanda, ghaṭīkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māṇavo yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho [pts page 049] [\q 49/] tenupasaṁkamiṁsu . upasaṁkamitvā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. ekamantaṁ nisinno kho ānanda,ghaṭīkāro kumbhakāro kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: ayaṁ me bhante, jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo, imaṁ bhagavā pabbājetu'ti. alattha kho ānanda, jotipālo māṇavo kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṁ alattha upasampadaṁ.
atha kho ānanda, kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho acirūpasampanne jotipāle māṇave addhamāsūpasampanne1 vehaliṅge yathābhirantaṁ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena bāraṇasī tadavasari.
tatra sudaṁ ānanda, kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bāraṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. assosi kho ānanda, kikī kāsirājā: kassapo kira bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bārāṇasiṁ anuppatto, bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāyeti. atha kho ānanda, kikī kāsirājā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi bārāṇasiyā niyyāsi mahatā rājānubhāvena kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dassanāya. yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnaṁ kho ānanda kikiṁ kāsirājānaṁ kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandessesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaṁsesi. atha kho ānanda, kikī kāsirājā kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: [pts page 050 [\q 50/] ']adhivāsetu me bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā'ti. adhivāsesi kho ānanda, kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho tuṇhībhāvena. atha kho ānanda, kikī kāsirājā kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. atha kho ānanda, kikī kāsirājā tassa rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā paṇḍumuṭikassa2 sālino vicitakālakaṁ anekasūpaṁ anekabyañjanaṁ, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa kālaṁ ārocāpesi: 'kālo bhante, niṭṭhitaṁ bhatta'nti.
atha kho ānanda, kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena kikissa kāsirañño nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. atha kho ānanda, kikī kāsirājā buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi, sampavāresi.
--------------------------
1. acirūpasampanno jotipālo māṇavo addhamāsūpasampanno-sīmu. 2.paṇḍumudikassa-syā.
[bjt page 412] [\x 412/]
atha kho ānanda, kikī kāsirājā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ bhuttāviṁ oṇitapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho ānanda, kikī kāsirājā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: 'adhivāsetu me bhante, bhagavā bārāṇasiyaṁ vassāvāsaṁ, evarūpaṁ saṅghassa upaṭṭhānaṁ bhavissatī'ti. 'alaṁ mahārāja, adhivuttho1 me vassāvāso'ti. dutiyampi kho ānanda, kikī kāsirājā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: 'adhivāsetu me bhante, bhagavā bārāṇasiyaṁ vassāvāsaṁ evarūpaṁ saṅghassa upaṭṭhānaṁ bhavissatī'ti. tatiyampi kho ānanda, kikī kāsirājā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: 'adhivāsetu me bhante, bhagavā bārāṇasiyaṁ vassāvāsaṁ evarūpaṁ saṅghassa upaṭṭhānaṁ bhavissatī'ti. 'alaṁ mahārāja, adhivuttho me vassāvāso'ti. atha kho ānanda, kikissa kāsirañño: 'na me kassapo bhagavā [pts page 051] [\q 51/] arahaṁ sammāsambuddho adivāseti bārāṇasiyaṁ vassāvāsa'nti ahudeva aññathattaṁ, ahu domanassaṁ. atha kho ānanda, kikī kāsirājā kassapaṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: 'atthi nu te bhante, añño koci mayā upaṭṭhākataro'ti.
atthi mahārāja, vehaliṅgaṁ nāma gāmanigamo. tattha ghaṭīkāro nāma kumbhakāro. so me upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko. tuyhaṁ kho pana mahārāja:'na me kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho adivāseti bārāṇasiyaṁ vassāvāsa'nti, atthi aññathattaṁ atthi domanassaṁ. tayidaṁ ghaṭīkāre kumbhakāre natthi ca na ca bhavissati.
ghaṭīkāro kho mahārāja, kumabhakāro buddhaṁ saraṇaṁ gato, dhammaṁ saraṇaṁ gato, saṅghaṁ saraṇaṁ gato.
ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro pāṇātipātā paṭivirato, adinnādāna paṭivirato, kāmesu micchācārāpaṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato.
ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro buddho aveccappasādena samannāgato, dhamme aveccappasādena samannāgato ariyakantehi sīlehi samannāgato saṅghe aveccappasādena samannāgato, ariyakantehi sīlehi samannāgato.
ghaṭīkāro kho mahārāja,kumabhakāro dukkhe nikkaṅkho, dukkhasamudaye nikkaṅkho, dukkhanirodhe nikkaṅkho, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅkho.
ghaṭīkāro kho mahārāja, kumabhakāro ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo.
ghaṭīkāro kho mahārāja, kumabhakāro nikkhittamaṇisuvaṇṇo,apetajātarūparajato.
---------------------------
1.adhivuṭṭho-syā.
[bjt page 414] [\x 414/]
ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro pannamusalo1. na sahatthā paṭhaviṁ2 khaṇati. yaṁ hoti kulapaluggaṁ vā yo hoti mūsikukkāro vā3 taṁ kājena4 āharitvā bhājanaṁ karitvā evamāha: 'ettha yo icchati taṇḍulapaṭibhastāni5 vā muggapaṭibhastāni6 vā kalāya7 paṭibhastāni8 vā nikkhipitvā yaṁ icchati taṁ haratuti.
ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro andhe [pts page 052] [\q 52/] jiṇṇe mātāpitaro poseti.
ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saññojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.
ekami'dāhaṁ mahārāja, samayaṁ vehaliṅge gāmanigame viharāmi. atha khvāhaṁ maharāja, pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena ghaṭīkārassa kumbhakārassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṁ. upasaṅkamitvā ghaṭīkārassa kumbhakārassa mātāpitaro etadavocaṁ: handa ko nu kho ayaṁ bhaggavo9 gatoti. nikkhanto kho te bhante upaṭṭhāko, ato kumhiyā odanaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjāti. atha khvāhaṁ mahārāja, kumbhiyā odanaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁ10 atha kho mahārāja, ghaṭīkāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: ko kumbhiyā odanaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto'ti. kassapo tāta, bhagavā arahaṁ sammāsambuddho kumbhiyā odanaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto'ti. atha kho maharāja, ghaṭīkārassa kumbhakārassa etadahosi: lābhā vata me,suladdhaṁ vata me yassa me kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho evaṁ ahivissattho'ti11. atha kho mahārāja, ghaṭīkāraṁ kumbhakāraṁ addhamāsaṁ12 pītisukhaṁ na vijahi13 sattāhaṁ mātāpitunnaṁ.
ekami'dāhaṁ mahārāja, samayaṁ tattheva vehaliṅge gāmanigame viharāmi. atha khvāhaṁ mahārāja, pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena ghaṭīkārassa kumbhakārassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṁ, upasaṅkamitvā ghaṭīkārassa kumbhakārassa mātāpitaro etadavocaṁ: handa ko nu kho ayaṁ bhaggavo9 gato'ti. nikkhanto kho te bhante, upaṭṭhāko, ato khaḷopiyā kummāsaṁ gahetvā pariyogā [pts page 053] [\q 53/] sūpaṁ gahetvā paribhuñjāti. atha khvāhaṁ mahārāja, khaḷopiyā kummāsaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁ.
--------------------------
1. na musalena-syā,[pts 2.] paṭhaviñca-syā 3. mūsikukkaro machasaṁ mūsikukkuro - sīmu, syā,[pts 4.] kāmena sīmu.[pts 5.] taṇḍulapatibhastāni-syā taṇḍupabhivattāni-[pts 6.] muggapabhivattāni-[pts 7.] kālāya-sīmu. 8. kāḷāyapatibhastāni-syā kāḷāyapabhivattāni-[pts 10.] pakkāmiṁ-syā,[pts 11.] abhivissaṭṭhoti-syā1. aḍḍhamāsaṁ-syā 13. na vijahati-machasaṁ.
[bjt page 416] [\x 416/]
atha kho mahārāja, ghaṭīkāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: ko khaḷopiyā kummāsaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto'ti. kassapo tāta, bhagavā arahaṁ sammāsambudadho khaḷopiyā kummāsaṁ gahetvā pariyogā sūpaṁ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāyāsanā pakkanto'ti. atha kho mahārāja, ghaṭīkārassa kumbhakārassa etadahosi: lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho evaṁ abhavissattho'ti. atha kho mahārāja, ghaṭīkāraṁ kumbhakāraṁ addhamāsaṁ pītisukhaṁ na vijahi,1 sattāhaṁ mātāpitunnaṁ.
ekami'dāhaṁ mahārāja, samayaṁ tattheva vehaliṅge gāmanigame viharāmi. tena kho pana samayena gandhakuṭi2 ovassati. atha khvāhaṁ mahārāja, bhikkhū āmantesiṁ: gacchatha bhikkhave, ghaṭīkārassa kumbhakārassa nivesane tiṇaṁ jānāthā'ti.3 evaṁ vutte mahārāja, bhikkhū maṁ etadavocuṁ: natthi kho bhante, ghaṭīkārassa kumbhakārassa nivesane tiṇaṁ, atthi ca khvāssa āvesanaṁ tiṇacchadana'nti. gacchatha bhikkhave ghaṭīkārassa kumbhakārassa āvesanaṁ4 uttiṇaṁ karothā'ti. atha kho te mahārāja bhikkhū ghaṭīkārassa kumabhakārassa āvesanaṁ uttiṇamakaṁsu. atha kho mahārāja, ghaṭīkārassa kumabhakārassa mātāpitaro bhikkhū etadavocuṁ: ke āvesanaṁ uttiṇaṁ karontī'ti. bhikkhū bhagini, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa gandhakuṭi2 ovassatī'ti haratha bhante, bhadramukhāti. atha kho mahārāja, ghaṭīkāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: ke āvesanaṁ uttiṇamakaṁsū'ti. bhikkhū tāta, kassapassa kira5 bhagavato arahato sammāsambuddhassa gandhakuṭi2 ovassatī'ti.atha kho mahārāja, ghaṭīkārassa kumbhakārassa etadahosi: lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me kassapo bhagavā arahaṁ sammāsambuddho evaṁ abhivissattho'ti. atha kho mahārāja, ghaṭīkāraṁ kumbhakāraṁ [pts page 054] [\q 54/] addhamāsaṁ pītisukhaṁ na vijahi, sattāhaṁ mātāpitunnaṁ. atha kho taṁ mahārāja āvesanaṁ sabbaṁ temāsaṁ ākāsacchadanaṁ aṭṭhāsi, na cātivassi6 evarūpo ca mahārāja, ghaṭīkāro kumbhakāroti.
lābhā bhante, ghaṭīkārassa kumbhakārassa, suladdhaṁ7. bhante, ghaṭīkārassa kumbhakārassa yassa bhagavā evaṁ abhivissatthoti.
atha kho ānanda, kikī kāsirājā ghaṭīkārassa kumbhakārassa pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni pāhesi paṇḍumuṭikassa sālino tadupiyañca tadupiyañceva sūpeyyaṁ. atha kho te ānanda, rājapurisā ghaṭīkāraṁ kumbhakāraṁ upasaṅkamitvā etadavocuṁ: imāni te bhante, pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni kikinā kāsirājena pahitāni paṇḍumuṭikassa sālino tadupiyañca sūpeyyaṁ. tāni bhante, patigaṇhātu'ti8. rājā kho bhahukicco bahukaraṇiyo, alaṁ me raññova hotuti.
--------------------------
1. na vijahati-machasaṁ 2. kuṭi-machasaṁ, syā,kuṭi-[pts 3.] jānathāti-syā[pts 4.] āvesane-machasaṁ 5. kira-[pts](natthi) 6. na devo cātivassi-sīmu na devotivassi-machasaṁ 7. suladdhalābhā-sīmu , suladdhā-machasaṁ. 8.paṭiggaṇhāthāti-machasaṁ.
[bjt page 418] [\x 418/]
siyā kho pana te ānanda, evamassa: añño nūna tena samayena jotipālo māṇavo ahosīti. na kho panetaṁ ānanda, evaṁ daṭṭhabbaṁ, ahaṁ tena samayena jotipālo māṇavo ahosinti.
idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti.
ghaṭīkārasuttaṁ paṭhamaṁ.
[bjt page 420] [\x 420/]
2.4.2
raṭṭhapālasuttaṁ.
evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena thullakoṭṭhitaṁ1 nāma kurūnaṁ nigamo tadavasari. assosuṁ kho thullakoṭṭhitakā2 brāhmaṇagahapatikā: samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kurūsu [pts page 055] [\q 55/] cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ thullakoṭṭhitaṁ anuppatto. taṁ kho pana bhagavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhūggato: itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā'ti. so imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī"ti.
atha kho thullakoṭṭhitakā2 brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ3 vītisāretvā, ekamantaṁ nisidiṁsu. appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. ekamantaṁ nisinne kho thullakoṭṭhitake4 brāhmaṇagahapatike bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi.
tena kho pana samayena raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiṁyeva thullakoṭṭhite4 aggakulikassa5 putto tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa etadahosi : yathā yathā kho bhagavā dhammaṁ deseti6 nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ, yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya'nti. atha kho thullakoṭṭhitakā2 brāhmaṇagahapatikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā [pts page 056] [\q 56/] bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. atha kho raṭṭhapālo
--------------------------
1.thullakoṭṭhikaṁ- machasaṁ 2. thullakoṭṭhikā-macasaṁ 3.sāraṇīyaṁ -sīmu, machasaṁ 4. thullakoṭṭhitake-sīmu. 5. aggakulassa-machasaṁ
thullakoṭṭhike-machasaṁ
6. khvāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi-machasaṁ,syā,[pts.]
[bjt page 422] [\x 422/]
kulaputto acirapakkantesu thullakoṭṭhitakesu brāhmaṇagahapatikesu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṁ etadavoca: 'yathā yathāhaṁ bhante, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sūkaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ,1 labheyyāhaṁ bhante bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampada'nti.
anuññātosi pana tvaṁ raṭṭhapāla, mātāpituhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyāti?
na kho ahaṁ bhante, anuññāto mātāpituhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyāti.
na kho raṭṭhapāla, tathāgatā ananuññātaṁ mātāpituhi pabbājentīti.
svāhaṁ bhante tathā karissāmi yathā maṁ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyāti.
atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena mātāpitaro tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: 'amma tāta,2 yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, nayidaṁ sūkaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ, icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ, anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā'ti.
evaṁ vutte raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: 'tvaṁ khosi3 tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito4 sukhaparibhato5 na tvaṁ tāta raṭṭhapāla, kassaci6 dukkhassa jānāsi. ehi tvaṁ tāta raṭṭhapāla, bhuñja [pts page 057] [\q 57/] ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni7 paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jivantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyāti?
-------------------------
1. icchāmahaṁ bhante, kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ(adhikaṁ) machasaṁ. [pts.] syā, potthakesu
2. ammatātā-machasaṁ,[pts 3.] tvaṁ kho-[pts 4.]sukhe ṭhito-[pts 5.]sukhaparihato-syā 6.kiñci-syā 7. kāme-machasaṁ, syā, [pts.]
[bjt page 424] [\x 424/]
dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca: 'amma tāta, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi. nayidaṁ sūkaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ, anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyāti.
tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca: 'amma tāta, yathā yathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi. nayidaṁ sūkaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. icchāmahaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ, anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyāti.
tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ
etadavocuṁ:'tvaṁ khosi tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato na tvaṁ tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. ehi tvaṁ tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. maraṇenapi te mayā akāmakā vinā bhavissāma,kiṁ pana mayaṁ taṁ jivantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā'ti?
atha kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitusu pabbajjaṁ alabhamāno1 tattheva anantarahitāya bhumiyā nipajji, idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjā vāti2. [pts page 058] [\q 58/]
atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: 'tvaṁ khosi tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato,na tvaṁ tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi, uṭṭhehi tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca parivārehi ca bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu, na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jivantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyāti?
evaṁ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. dutiyampi raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: 'tvaṁ khosi tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. na tvaṁ tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. uṭṭhehī tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jivantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyāti?
evaṁ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. tatiyampi raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: 'tvaṁ khosi tāta raṭṭhapāla, amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. na tvaṁ tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. uṭṭhehi tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. na taṁ mayaṁ anujānāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, maraṇenapi te mayaṁ akāmakā vinā bhavissāma, kiṁ pana mayaṁ taṁ jivantaṁ anujānissāma agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyāti? tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇahī ahosi.
--------------------------
1. na maṁ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyāti machasaṁ, syā.
2. 'atha kho raṭṭhapālo kulaputto ekampi bhattaṁ na bhuñji - pe - sattapi bhattāni na bhuñji iti sudinnabhāṇavāre viya - machasaṁ, syāma potthakesu disasati.
[bjt page 426] [\x 426/]
atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro yena raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyake etadavocuṁ: 'eso tātā, raṭṭhapālo kulaputto anantarahitāya bhumiyā nipanno: 'idheva me maraṇaṁ bhavissati pabbajjā vā'ti. etha1 tātā, yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamatha, upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ evaṁ vadetha: 'tvaṁ kho samma raṭṭhapāla, mātāpitunnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṁ samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. uṭṭhehi samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. na taṁ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā [pts page 059] [\q 59/] vinā bhavissanti, kiṁ pana te taṁ jivantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā'ti?2
atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālassa kulaputtassa matāpitunnaṁ paṭissutvā3 yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: 'tvaṁ kho sammaraṭṭhapāla, mātāpitunnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṁ samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. uṭṭhehi samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. na taṁ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti, kiṁ pana te jivantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyāti?
evaṁ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. dutiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: tvaṁ kho samma raṭṭhapāla, mātāpitunnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṁ samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. uṭṭhehi samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu, na taṁ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti, kiṁ pana te taṁ jivantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā'ti.
evaṁ vutte raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: tvaṁ kho samma raṭṭhapāla, mātāpitunnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṁ samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. uṭṭhehi samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu, na taṁ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti, kiṁ pana te taṁ jivantaṁ anujānissanti agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā'ti. tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇahī ahosi.
atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro etadavocuṁ: 'amma tāta, eso raṭṭhapālo kulaputto tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipanno idheva me maraṇaṁ [pts page 060] [\q 60/] bhavissati pabbajjā vā'ti. sace tumhe raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ
--------------------------
1. ehī -[pts]
2. atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa -pe- pabbajjāyāti. ayaṁ pāṭho machasaṁ, syāmapotthakesu na dissati.
3. 'raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitunnaṁ paṭissutvā' iti machasaṁ, syāma potthakesu natthi.
[bjt page 428] [\x 428/]
nānujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, tatthevassa1 maraṇaṁ āgamissati. sace pana tumhe raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ anujānissatha agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, pabbajitampi naṁ dakkhissatha. sace raṭṭhapālo kulaputto nābhiramissati agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, kā cassa aññā gati bhavissati, idheva paccāgamissati. anujānātha raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā'ti.
anujānāma tātā, raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, pabbajitena ca pana mātāpitaro uddassetabbāti.
atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṁsu. upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṁ kulaputtaṁ etadavocuṁ: tvaṁ kho samma raṭṭhapāla, mātāpitunnaṁ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṁ samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi, uṭṭhehi samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca. bhuñjanto pivanto paricārento kāmāni paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu, anuññātosi mātāpituhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya. pabbajitena ca te mātāpitaro uddassetabbā'ti.
atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhahitvā balaṁ gāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṁ etadavoca: 'anuññāto ahaṁ bhante, matāpituhi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya, pabbājetu maṁ bhagavā'ti. alattha kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ.
atha kho bhagavā acirūpasampanne āyasmante raṭṭhapāle addhamāsūpasampanne, thullakoṭṭhite yathābhirantaṁ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi, anupubbena cārikaṁ caramāno yena sāvatthi tadavasari. tatra sudaṁ [pts page 061] [\q 61/] bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho āyasmā raṭṭhapālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. khiṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ,nāparaṁ itthattāyā'ti abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā raṭṭhapālo arahataṁ ahosi.
atha kho āyasmā raṭṭhapālo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho āyasmā raṭṭhapālo bhagavantaṁ etadavoca: 'icchāmahaṁ bhante, mātāpitaro uddassetuṁ, sace maṁ bhagavā anujānātī'ti.
-------------------------
1.tattheva maraṇaṁ - machasaṁ, syā,[pts.]
[bjt page 430] [\x 430/]
atha kho bhagavā āyasmato raṭṭhapālassa cetasā ceto parivitakkaṁ1 manasākāsi. yadā bhagavā aññāsi: 'abhabbo kho raṭṭhapālo kulaputto sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitu'nti. atha kho bhagavā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: yassadāni tvaṁ raṭṭhapāla, kālaṁ maññasī'ti.
atha kho āyasmā raṭṭhapālo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaraṁ ādāya yena thullakoṭṭhitaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena thullakoṭṭhitaṁ tadavasari. tatra sudaṁ āyasmā raṭṭhapālo thullakoṭṭhite viharati rañño koravyassa migācīre. atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya thullakoṭṭhitaṁ piṇḍāya pāvisi, thullakoṭṭhite sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakapitunivesanaṁ tenupasaṅkami. tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikhāpeti.2 addasā kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna etadavoca: 'imehi muṇḍakehi samaṇakehi amhākaṁ ekaputtako piyo manāpo [pts page 062] [\q 62/] pabbājito'ti. atha kho āyasmā raṭṭhapālo sakapitunivesane neva dānaṁ alattha, na paccakkhānaṁ, aññadatthu akkosameva alattha.
tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsi ābhidosikaṁ kummāsaṁ chaḍḍetukāmā hoti. atha kho āyasmā raṭṭhapālo taṁ ñātidāsiṁ etadavoca: 'sace taṁ bhagini, chaḍḍanīyadhammaṁ3 idha me patte ākirā'ti.
atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsi taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ āyasmato raṭṭhapālassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimittaṁ aggahesi. atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsi yenāyasmato raṭṭhapālassa mātā tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa mātaraṁ etadavoca: 'yaggheyye4 jāneyyāsi. ayyaputto raṭṭhapālo anuppatto'ti.
sace je, saccaṁ vadasi, adāsī bhavasī'ti.5 atha kho āyasmato raṭṭhapālassa mātā yenāyasmato raṭṭhapālassa pitā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa pitaraṁ etadavoca: yagghe gahapati jāneyyāsi, raṭṭhapālo kira kalaputto anuppatto'ti.
tena kho pana samayena āyasmā raṭṭhapālo taṁ ābhidosikaṁ kummāsaṁ aññataraṁ kuḍḍaṁ6 nissāya paribhuñjati. atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: atthi nāma tāta raṭṭhapāla, ābhidosikaṁ kummāsaṁ paribhuñjissasi, nanu tāta raṭṭhapāla, sakaṁ gehaṁ gantabbanti.
--------------------------
1. paricca-machasaṁ,syā 2. ullikkhāpeti-syā 3. ābhidosikaṁ kummāsaṁ chaḍḍetakāmāsi-sīmu. 4. yagaghayye-syā 5. bhaṇasi adāsiṁ taṁ karomīti-sīmu, machasaṁ,syā 6. kuṭṭamūlaṁ-machasaṁ.
[bjt page 432] [\x 432/]
kuto no gahapati, ambhākaṁ gehaṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ,anagārā mayaṁ gahapati, agamamhā [pts page 063] [\q 63/] kho te gahapati gehaṁ, tattha neva dānaṁ alatthambha ,na paccakkhānaṁ aññadatthu1 akkosameva alatthamhā'ti.
'ehi tāta raṭṭhapāla, gharaṁ gamissāmā'ti.
'alaṁ gahapati, kataṁ me ajja bhattakicca'nti.
'tena hi tāta raṭṭhapāla, adhivāsehi svātanāya bhatta'nti.
adhivāsesi kho āyasmā raṭṭhapālo tuṇhībhāvena. atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmato raṭṭhapālassa adhivāsanaṁ viditvā yena sakaṁ nivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā2 mahantaṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ kārāpetvā kilañjehi paṭicchādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā3 āmantesi: etha tamhe vadhuyo4 yena alaṅkārena alaṅkataṁ pubbe raṭṭhapālassa kulaputtassa piyā hotha manāpā, tena alaṅkārena alaṅkarothā'ti.
atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa kālaṁ ārocesi: 'kālo tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṁ bhatta'nti atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sakapitunivesanaṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā taṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ vivarāpetvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: 'idaṁ te tāta raṭṭhapāla, mattikaṁ dhanaṁ, aññaṁ pettikaṁ, aññaṁ pitāmahaṁ. sakkā tāta raṭṭhapāla, bhoge ca bhuñjituṁ, puññāni ca kātuṁ, ehi tvaṁ tāta [pts page 064] [\q 64/] raṭṭhapāla, sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohīti.
sace kho me tvaṁ gahapati vacanaṁ kareyyāsi, imaṁ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṁ sakaṭesu āropetvā nibbāhāpetvā majjhegaṅgāya nadiyā sote osīdāpeyyāsi.5 taṁ kissa hetu: 'uppajjissanti hi te gahapati, tato nidānaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti.
-------------------------
1. aññadattuṁ-syā
2. haritena gomayena paṭhaviyā upalimpetvā mahantaṁ hīraññasuvaṇṇassa puñjaṁ kārāpetvā, dve puñje kārāpetvā ekaṁ hiraññassa ekaṁ suvaṇṇassa, mahantā puñjā ahesuṁ orato ṭhito puriso pārato ṭhitaṁ purisaṁ na passati, tathā pārato ṭhito puriso orato ṭhitaṁ. te puñje kilañjehi paṭicchādāpetvā majjhe āsanaṁ paññāpetvā tirokaraṇīyaṁ parikkhipitvā āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyike āmantesi - syāmapotthake dissate.
3. purāṇadutiyike-syā,[pts 4.] vadhuke-syā.[pts 5.] opilāpeyyāsi-sīmu.
[bjt page 434] [\x 434/]
atha kho āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikāyo paccekaṁ pādesu1 gahetvā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavocuṁ: 'kīdisā nāma tā2 ayyaputtaka, accharāyo, yāsaṁ tvaṁ hetu brahmacariyaṁ carasī'ti?
'na kho mayaṁ bhaginī,accharānaṁ hetu brahmacariyaṁ carāmā'ti.
bhaginīvādena no ayyaputto raṭṭhapālo samudācaratī'ti tattheva mucchitā papatiṁsu.
atha kho āyasmā raṭṭhapālo pitaraṁ etadavoca: sace gahapati, bhojanaṁ dātabbaṁ detha, mā no viheṭhathā'ti.
bhuñja tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṁ bhattanti. atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. atha kho āyasmā raṭṭhapālo bhūttāvī onītapattapāṇī ṭhitakova imā gāthā abhāsi:
"passa cittakataṁ bimbaṁ arukāyaṁ samussitaṁ,
āturaṁ bahusaṅkappaṁ yassa natthi dhuvaṁ ṭhiti.
passa cittakataṁ rūpaṁ maṇinā kuṇḍalena ca,
aṭṭhittacena3 onaddhaṁ saha vatthehi sobhati.
alattakakatā pādā mukhaṁ cuṇṇakamakkhitaṁ,
alaṁ bālassa mohāya no ca pāragavesino. [pts page 065] [\q 65/]
aṭṭhapādakatā kesā nettā añjanamakkhitā,
alaṁ bālassa mohāya no ca pāragavesino.
añjanīva navā cittā pūtikāyo alaṅkato,
alaṁ bālassa mohāya no ca pāragavesino.
odahi migavo pāsaṁ nāsadā vākaraṁ migo,
bhūtvā nivāpaṁ gacchāma4 kandante migabandhake"ti.
atha kho āyasmā raṭṭhapālo ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā yena rañño korabyassa migāciraṁ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.
-------------------------
1. purāṇadutiyikā paccekapādesu-[pts 2.] tāta-sya. 3. aṭṭhitacena-machasaṁ,syā ,aṭṭhitañcena-[pts. 4.] gacchāmi-sīmu,machasaṁ.
[bjt page 436] [\x 436/]
atha kho rājā korabyo migavaṁ āmantesi: sodhehi samma migava, migācīraṁ, uyyānabhūmiṁ gacchāma subhumiṁ dassanāyā'ti. evaṁ devāti kho migavo rañño korabyassa paṭissutvā migācīraṁ sodhento addasa āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinnaṁ,disvāna yena rājā korabyo tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā rājānaṁ korabyaṁ etadavoca: 'suddhaṁ kho deva migācīraṁ, atthi ca tattha raṭṭhapālo nāma kulaputto imasmiṁyeva thullakoṭṭite aggakulikassa putto, yassa tvaṁ abhiṇhaṁ kittayamāno ahosi, so aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinnoti. tena hi samma migava,alaṁ dānajja uyyānabhūmiyā, tamevadāni mayaṁ bhavantaṁ raṭṭhapālaṁ payirupāsissāmā'ti.
atha kho rājā korabyo 'yaṁ tattha khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyattaṁ taṁ sabbaṁ vissajjethā'ti vatvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ yānaṁ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi thullakoṭṭhitamhā niyyāsi mahacca rājānubhāvena1 āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ dassanāya. yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ussaṭāya ussaṭāya parisāya yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā raṭṭhapālena [pts page 066] [\q 66/] saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi, ekamantaṁ ṭhito kho rājā korabyo āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca:
'idha bhavaṁ raṭṭhapālo vatthatthare nisīdatu'ti.
'alaṁ mahārāja, nisīda tvaṁ, nisinno ahaṁ sake āsane'ti.
nisidi kho rājā korabyo paññatte āsane. nisajja kho rājā korabyo āyasmantaṁ raṭṭhapālaṁ etadavoca: 'cattārimāni bho raṭṭhapāla, pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti. katamāni cattāri: jarāpārijuññaṁ byādhipārijuññaṁ bhogapārijuññaṁ ñātipārijuññaṁ.
katamañca pana bho raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṁ: idha bho raṭṭhapāla, ekacco jiṇṇo hoti vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṁ khomhi etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto, na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ 2 adhigantuṁ, adigataṁ vā bhogaṁ phātikattuṁ, yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajjeyya'nti. so tena jarāpārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. idaṁ vuccati bho raṭṭhapāla, jarāpāripuññaṁ. bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo etarahi daharo yuvā susukālakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā, taṁ bhoto raṭṭhapālassa jarāpārijuññaṁ natthi. kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?
--------------------------
1.mahaccā rājānubhāvena-sīmu, machasaṁ 2.anadhigatā vā bhogā-sīmu,[pts]
[bjt page 438] [\x 438/]
katamañca pana bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṁ: idha bho raṭṭhapāla ekacco ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. so iti paṭisañcikkhati: ahaṁ khomhi etarahi ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ1 adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātikattuṁ. [pts page 067] [\q 67/] yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya'nti. so tena byādhipārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. idaṁ vuccati bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṁ. bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya. taṁ bhoto raṭṭhapālassa byādhipārijuññaṁ natthi. kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?
katamañca pana bho raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṁ: idha bho raṭṭhapāla, ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. tassa te bhogā anupubbena parikkhayaṁ gacchanti. so iti paṭisañcikkhati: ahaṁ kho pubbe aḍḍho ahosiṁ mahaddhano mahābhogo tassa me te bhogā anupubbena parikkhayaṁ gatā, na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ2 adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātikattuṁ. yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya'nti. so tena bhogapārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. idaṁ vuccati bho raṭṭhapāla bhogapārijuññaṁ. bhavaṁ kho pana raṭṭhapālo imasmiṁyeva thullakoṭṭhite aggakulikassa putto. taṁ bhoto raṭṭhapālassa bhogapārijuññaṁ natthi. kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?
katamañca pana bho raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṁ: idha bho raṭṭhapāla, ekaccassa bahū honti mittāmaccā ñātisāḷohitā. tassa te ñātakā anupubbena parikkhayaṁ gacchanti. so iti paṭisañcikkhati: mamaṁ kho pubbe bahū ahesuṁ mittāmaccā ñātisāḷohitā, tassa me te ñātakā anupubbena parikkhayaṁ gatā, na kho pana mayā sukaraṁ anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā bhogaṁ phātikattuṁ. yannūnāhaṁ [pts page 068] [\q 68/] kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyya'nti. so tena ñātipārijuññena samannāgato kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. idaṁ vuccati bho raṭṭhapāla,ñātipārijuññaṁ. bhoto kho pana raṭṭhapālassa imasmiṁyeva thullakoṭṭhite bahū mittāmaccā ñātisāḷohitā taṁ bhoto raṭṭhapālassa ñātipārijuññaṁ natthi. kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito?.
--------------------------
1. anadhigatā vā bhogā-sīmu,[pts]
2. anadhigatā vā bhogā-simu, [pts] anadhigate vā bhoge-syā.
[bjt page 440] [\x 440/]
imāni kho bho raṭṭhapāla, cattāri pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti. tāni bhoto raṭṭhapālassa natthi. kiṁ bhavaṁ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā sutvā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitoti?
atthi kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā ye'haṁ1 ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. katame cattāro:
'upanīyati loko addhuvo'ti kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo dhammuddeso uddiṭṭho, yaṁ ahaṁ ñatvā ca disvā ca sutā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.
'attāṇo loko anabhissaro'ti kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yaṁ ahaṁ ñatvā ca disvā ca sutā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.
'assako loko sabbaṁ pahāya gamanīya'nati kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yaṁ ahaṁ ñatvā ca disvā ca sutā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.
'ūno loko atitto taṇhādāso'ti kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho dhammuddeso uddiṭṭho, yaṁ ahaṁ ñatvā ca disvā ca sutā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajito.
ime kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena [pts page 069] [\q 69/] cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye'haṁ1 ñatvā ca disā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajitoti.
'upanīyati loko addhuvo'ti bhavaṁ raṭṭhapālo āha. idha pana bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabboti? taṁ kimmaññasi mahārāja, ahosi tvaṁ vīsati vassuddesikopi pañcavīsati2 vassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpikatāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaroti?
ahosiṁ ahaṁ bho raṭṭhapāla, vīsativassuddesikopi pañcavisativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro, appekadāhaṁ bho raṭṭhapāla,iddhimā va maññe3 na attano balena samasamaṁ4 samanupassāmīti.
--------------------------
1.yamaṁ-sayyā, ye ahaṁ-[pts,]machasaṁ, 2. paṇṇavīsati-macasaṁ,syā paṇṇuvīsati-[pts 3.] iddhimā ca maññe-sīmu. iddhimā maññe-syā. 4.attano balena samaṁ-sīmu.
[bjt page 442] [\x 442/]
taṁ kiṁ maññasi mahārāja, evameva tvaṁ etarahi ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaroti.?
nohidaṁ bho raṭṭhapāla, etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto, āsītiko me vayo vattati. appekadāhaṁ bho raṭṭhapāla, idha pādaṁ karissāmīti aññeneva pādaṁ kāromīti.
idaṁ kho taṁ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ 'upanīyati loko addhuvo'ti. yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajitoti.
acchariyaṁ bho raṭṭhapāla, abbhūtaṁ bho raṭṭhapāla, yāvasubhāsitamidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upanīyati loko addhuvoti. upanīyati hi bho raṭṭhapāla, loko addhuvo.
saṁvijjante kho bho raṭṭhapāla, imasmiṁ rājakule hatthikāyāpi assakāyāpi rathakāyāpi pattikāyāpi, ye amhākaṁ āpadāsu pariyodhāya [pts page 070] [\q 70/] vattissanti. 'attāṇo1 loko anabhissaro'ti bhavaṁ raṭṭhapālo āha. imassa pana bho raṭṭhapāla ,bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabboti?.
taṁ kiṁ maññasi mahārāja, atthi te koci anusāyiko ābādhoti?
atthi me bho raṭṭhapāla, anusāyiko ābādho. appekadā maṁ bho raṭṭhapāla, mittāmaccā ñātisāḷohitā parivāretvā ṭhitā honti idāni rājā korabyo kālaṁ karissati, idāni rājā korabeyyā kālaṁ karissatī'ti.
taṁ kiṁ maññasi mahārāja, labhasi tvaṁ te mittāmacce ñātisāḷohite 'āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisāḷohitā, sabbeva santā imaṁ vedanaṁ saṁvibhajatha, yathāhaṁ lahukatarikaṁ vedanaṁ vediyeyya'nti, udāhu tvaṁyeva taṁ vedanaṁ vediyasīti?
nāhaṁ bho raṭṭhapāla, labhāmi te mittāmacce ñātisālohite āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisāḷohitā, sabbeva santā imaṁ vedanaṁ saṁvibhajatha, yathāhaṁ lahukatarikaṁ vedanaṁ vediyeyyanti. atha kho ahameva taṁ vedanaṁ vediyāmīti.
idaṁ kho taṁ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ'attāṇo1 loko anabhissaro'ti yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajitoti.
acchariyaṁ bho raṭṭhapāla, abbhūtaṁ bho raṭṭhapāla, yāvasubhāsitamidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena 'attāṇo loko anabhissaro'ti. attāṇo hi bho raṭṭhapāla, loko anabhissaro.
--------------------------
1.atāṇe-sīmu, machasaṁ,sya.
[bjt page 444] [\x 444/]
saṁvijjati kho bho raṭṭhapāla, imasmiṁ rājakule pahūtaṁ hiraññasuvaṇaṇaṁ bhūmigatañceva vehāsagatañca, 'assako loko sabbaṁ pahāya gamanīya'ntī, bhavaṁ raṭṭhapālo āha. imassa pana bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabboti?.
taṁ kiṁ maññasi mahārāja, yathā tvaṁ etarahi pañcahi [pts page 071] [\q 71/] kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresi. lacchasi tvaṁ paratthāpi, evamevāhaṁ imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremīti. udāhū aññe imaṁ bhogaṁ paṭipajjissanti, tvaṁ pana yathākammaṁ gamissasīti.?
yathāhaṁ bho raṭṭhapāla, etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremi. nāhaṁ lacchāmi paratthāpi evamevāhaṁ imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremiti. atha kho aññe imaṁ bhogaṁ paṭipajjissanti. ahaṁ pana yathākammaṁ gamissāmīti.
idaṁ kho taṁ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: 'assako loko sabbaṁ pahāya gamaṇīya'nti. yamahaṁ ñātvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajitoti.
acchariyaṁ bho raṭṭhapāla, abbhūtaṁ bho raṭṭhapāla, yāva subhāsitamidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena 'assako loko, sabbaṁ pahāya gamanīya'nti, assako hi bho raṭṭhapāla, loko sabbaṁ pahāya gamanīyaṁ.
'ūno loko atitto taṇhā dāso'ti bhavaṁ raṭṭhapālo āha. imassa pana bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṁ attho daṭṭhabboti?
taṁ kiṁ maññasi mahārāja, phītaṁ kuruṁ ajjhāvasasīti?
evaṁ bho raṭṭhapāla, phītaṁ kuruṁ ajjhāvasāmīti.
taṁ kiṁ maññasi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko. so taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi puratthimāya disāya, tatthaddasaṁ mahantaṁ janapadaṁ iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ, bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuṁ tattha dhanadhaññaṁ1, bahuṁ tattha hirañña suvaṇṇaṁ akatañceva katañca, bahu tattha itthipariggaho. sakkā ca tāvatakena balamattena2 abhivijinituṁ, abhivijina mahārājā'ti. kinti naṁ kareyyāsīti? [pts page 072] [\q 72/]
tampi mayaṁ bho raṭṭhapāla, abhivijiya3 ajjhāvaseyyāmāti.
-------------------------
1.bahu tattha dantājinaṁ-syā, [pts 2.] balatthena-[pts,] tāvattakena balatthena syā. 3.abhivijjiya-syā.
[bjt page 446] [\x 446/]
taṁ kiṁ maññasi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya pacchimāya disāya saddhāyiko paccayiko. so taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi pacchimāya disāya, tatthaddasaṁ mahantaṁ janapadaṁ iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ, bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuṁ tattha dhanadhaññaṁ, bahuṁ tattha hirañña suvaṇṇaṁ akatañceva katañca, bahu tattha itthipariggaho. sakkā ca tāvatakena balamattena abhivijinituṁ, abhivijina mahārājā'ti. kinti naṁ kareyyāsīti?
taṁ kiṁ maññasi mahārāja, idha te puriso āgacchayye uttarāya disāya saddhāyiko paccayiko. so taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi uttarāya disāya, tatthaddasaṁ mahantaṁ janapadaṁ iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ, bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuṁ tattha dhanadhaññaṁ, bahuṁ tattha hirañña suvaṇṇaṁ akatañceva katañca, bahu tattha itthipariggaho. sakkā ca tāvatakena balamattena abhivijinituṁ, abhivijina mahārājā'ti. kinti naṁ kareyyāsīti?
taṁ kiṁ maññasi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya dakkhiṇāya disāya saddhāyiko paccayiko. so taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi dakkhiṇāya disāya, tatthaddasaṁ mahantaṁ janapadaṁ iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ, bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuṁ tattha dhanadhaññaṁ, bahuṁ tattha hirañña suvaṇṇaṁ akatañceva katañca, bahu tattha itthipariggaho. sakkā ca tāvatakena balamattena abhivijinituṁ, abhivijina mahārājā'ti. kinti naṁ kareyyāsīti?
taṁ kiṁ maññasi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya parasamuddato saddhāyiko paccayiko. so taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaṁ āgacchāmi parasamuddato disāya, tatthaddasaṁ mahantaṁ janapadaṁ iddhañceva phītañca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ, bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuṁ tattha dhanadhaññaṁ, bahuṁ tattha hirañña suvaṇṇaṁ akatañceva katañca, bahu tattha itthipariggaho. sakkā ca tāvatakena balamattena abhivijinituṁ, abhivijina mahārājā'ti. kinti naṁ kareyyāsīti?
tampi mayaṁ bho raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmāti.
idaṁ kho taṁ mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ: 'ūno loko atitto taṇhādāso'ti. yamahaṁ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṁ pabbajitoti.
accariyaṁ bho raṭṭhapāla, abbhūtaṁ bho raṭṭhapāla, yāva subhāsitamidaṁ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena 'ūno loko atitto taṇhādāso'ti. ūno hi bho raṭṭhapāla loko atitto taṇhādāsoti.