-
Notifications
You must be signed in to change notification settings - Fork 2
/
24d-Itivuttaka.txt
2725 lines (1605 loc) · 125 KB
/
24d-Itivuttaka.txt
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66
67
68
69
70
71
72
73
74
75
76
77
78
79
80
81
82
83
84
85
86
87
88
89
90
91
92
93
94
95
96
97
98
99
100
101
102
103
104
105
106
107
108
109
110
111
112
113
114
115
116
117
118
119
120
121
122
123
124
125
126
127
128
129
130
131
132
133
134
135
136
137
138
139
140
141
142
143
144
145
146
147
148
149
150
151
152
153
154
155
156
157
158
159
160
161
162
163
164
165
166
167
168
169
170
171
172
173
174
175
176
177
178
179
180
181
182
183
184
185
186
187
188
189
190
191
192
193
194
195
196
197
198
199
200
201
202
203
204
205
206
207
208
209
210
211
212
213
214
215
216
217
218
219
220
221
222
223
224
225
226
227
228
229
230
231
232
233
234
235
236
237
238
239
240
241
242
243
244
245
246
247
248
249
250
251
252
253
254
255
256
257
258
259
260
261
262
263
264
265
266
267
268
269
270
271
272
273
274
275
276
277
278
279
280
281
282
283
284
285
286
287
288
289
290
291
292
293
294
295
296
297
298
299
300
301
302
303
304
305
306
307
308
309
310
311
312
313
314
315
316
317
318
319
320
321
322
323
324
325
326
327
328
329
330
331
332
333
334
335
336
337
338
339
340
341
342
343
344
345
346
347
348
349
350
351
352
353
354
355
356
357
358
359
360
361
362
363
364
365
366
367
368
369
370
371
372
373
374
375
376
377
378
379
380
381
382
383
384
385
386
387
388
389
390
391
392
393
394
395
396
397
398
399
400
401
402
403
404
405
406
407
408
409
410
411
412
413
414
415
416
417
418
419
420
421
422
423
424
425
426
427
428
429
430
431
432
433
434
435
436
437
438
439
440
441
442
443
444
445
446
447
448
449
450
451
452
453
454
455
456
457
458
459
460
461
462
463
464
465
466
467
468
469
470
471
472
473
474
475
476
477
478
479
480
481
482
483
484
485
486
487
488
489
490
491
492
493
494
495
496
497
498
499
500
501
502
503
504
505
506
507
508
509
510
511
512
513
514
515
516
517
518
519
520
521
522
523
524
525
526
527
528
529
530
531
532
533
534
535
536
537
538
539
540
541
542
543
544
545
546
547
548
549
550
551
552
553
554
555
556
557
558
559
560
561
562
563
564
565
566
567
568
569
570
571
572
573
574
575
576
577
578
579
580
581
582
583
584
585
586
587
588
589
590
591
592
593
594
595
596
597
598
599
600
601
602
603
604
605
606
607
608
609
610
611
612
613
614
615
616
617
618
619
620
621
622
623
624
625
626
627
628
629
630
631
632
633
634
635
636
637
638
639
640
641
642
643
644
645
646
647
648
649
650
651
652
653
654
655
656
657
658
659
660
661
662
663
664
665
666
667
668
669
670
671
672
673
674
675
676
677
678
679
680
681
682
683
684
685
686
687
688
689
690
691
692
693
694
695
696
697
698
699
700
701
702
703
704
705
706
707
708
709
710
711
712
713
714
715
716
717
718
719
720
721
722
723
724
725
726
727
728
729
730
731
732
733
734
735
736
737
738
739
740
741
742
743
744
745
746
747
748
749
750
751
752
753
754
755
756
757
758
759
760
761
762
763
764
765
766
767
768
769
770
771
772
773
774
775
776
777
778
779
780
781
782
783
784
785
786
787
788
789
790
791
792
793
794
795
796
797
798
799
800
801
802
803
804
805
806
807
808
809
810
811
812
813
814
815
816
817
818
819
820
821
822
823
824
825
826
827
828
829
830
831
832
833
834
835
836
837
838
839
840
841
842
843
844
845
846
847
848
849
850
851
852
853
854
855
856
857
858
859
860
861
862
863
864
865
866
867
868
869
870
871
872
873
874
875
876
877
878
879
880
881
882
883
884
885
886
887
888
889
890
891
892
893
894
895
896
897
898
899
900
901
902
903
904
905
906
907
908
909
910
911
912
913
914
915
916
917
918
919
920
921
922
923
924
925
926
927
928
929
930
931
932
933
934
935
936
937
938
939
940
941
942
943
944
945
946
947
948
949
950
951
952
953
954
955
956
957
958
959
960
961
962
963
964
965
966
967
968
969
970
971
972
973
974
975
976
977
978
979
980
981
982
983
984
985
986
987
988
989
990
991
992
993
994
995
996
997
998
999
1000
it_utf8 [cpd classification 2.5.4]
[pts vol it - ] [\z it /] [\f i /]
[pts page 001] [\q 1/]
[bjt vol it - ] [\z it /] [\w i /]
[bjt page 318] [\x 318/]
itivuttakapāḷi
namo tassa bhagavato arahato smā sambuddhassa.
ekakanipāto.
paṭhamo vaggo
1 1 1
[pts page 001] [\q 1/]
llobhasuttaṁ
vuttaṁ he'taṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti1 me sutaṁ.
1. eka dhammaṁ2 bhikkhave pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. katamaṁ ekadhamamaṁ? lobhaṁ bhikkhave ekadhammaṁ pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā'ti.
etamatthaṁ3 bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "yena lobhena luddhā se sattā gacchānti duggatiṁ,
taṁ lobhaṁ sammadaññāya pajahanti vipassino,
pahāya na punāyanti imaṁ lokaṁ kudācana"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā iti me sutanti.
1. 1. 2.
dosasuttaṁ.
vuttaṁ he'taṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti1 me sutaṁ.
1. eka dhammaṁ2 bhikkhave pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. katamaṁ ekadhamamaṁ?dosaṁ bhikkhave ekadhammaṁ pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo [pts page 002] [\q 2/] anāgāmitāyā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "yena dosena luddhā se sattā gacchānti duggatiṁ,
taṁ dosaṁ sammadaññāya pajahanti vipassino,
pahāya na punāyanti imaṁ lokaṁ kudācana"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā iti me sutanti.
1. vuttaṁ arabhatā'ti. i. a. mu. 2. ekaṁ dhammaṁ si. a. mu. 3. etaṁ atthaṁ [pts] a. mu.
[bjt page 320] [\x 320/]
1. 1. 3.
mohasuttaṁ.
vuttaṁ he'taṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. eka dhammaṁ bhikkhave pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. katamaṁ ekadhamamaṁ? mohaṁ bhikkhave ekadhammaṁ pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "yena mohena luddhā se sattā gacchānti duggatiṁ,
taṁ mohaṁ sammadaññāya pajahanti vipassino,
pahāya na punāyanti imaṁ lokaṁ kudācana"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā iti me sutanti.
1. 1. 4.
kodhasuttaṁ.
vuttaṁ he'taṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. eka dhammaṁ bhikkhave pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. katamaṁ ekadhamamaṁ?kodhaṁ bhikkhave ekadhammaṁ pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā'ti.
etamatthaṁ3 bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "yena kodhena luddhā se sattā gacchānti duggatiṁ,
taṁ kodhaṁ sammadaññāya pajahanti vipassino,
pahāya na punāyanti imaṁ lokaṁ kudācana"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā iti me sutanti.
1. 1. 5.
makkhasuttaṁ.
vuttaṁ [pts page 003] [\q 3/] he'taṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. eka dhamma2 bhikkhave pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. katamaṁ ekadhamamaṁ?makkhaṁ bhikkhave ekadhammaṁ pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā'ti.
[bjt page 322] [\x 322/]
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "yena makkhena makkhā se sattā gacchānti duggatiṁ,
taṁ makkhaṁ sammadaññāya pajahanti vipassino,
pahāya na punāyanti imaṁ lokaṁ kudācana"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā iti me sutanti.
1. 1. 6.
(mānasuttaṁ)
6. vuttaṁ he'taṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. eka dhammaṁ bhikkhave pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāya. katamaṁ ekadhamamaṁ? mānaṁ bhikkhave ekadhammaṁ pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo anāgāmitāyā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "yena mānena luddhā se sattā gacchānti duggatiṁ,
taṁ mānaṁ sammadaññāya pajahanti vipassino,
pahāya na punāyanti imaṁ lokaṁ kudācana"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā iti me sutanti.
1. 1. 7
(sabbapariññāsuttaṁ)
7. vuttaṁ he'taṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti1 me sutaṁ.
1. sabbaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. sabbañca kho bhikkhave abhijānaṁ parijānaṁ [pts page 004] [\q 4/] tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbe dukkhakkhayāyā'ti.
tamatthaṁ3 bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
[bjt page 324] [\x 324/]
2. " yo sabbaṁ sabbato ñatvā sabbatthesu na rajjati,
sa ve sabbaṁ1pariññāya so sabbadukkhamupaccagā2"ti
ayampi attho vutto bhagavatā iti me sutanti.
1. 1. 8.
(mānapariññāsuttaṁ)
8. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. mānaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. mānaṁ ca kho bhikkhave abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "mānupetā ayaṁ pajā mānaganthā bhave ratā
mānaṁ aparijānantā āgantāro punabbhavaṁ
ye [pts page 005] [\q 5/] ca mānaṁ pahatvāna3 vimuttā mānasaṅkhaye
te mānaganthābhibhuno sabbadukkhamupaccagu"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. 1. 9.
(lobhapariññāsuttaṁ)
9. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. lobhaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. lobhaṁ ca kho bhikkhave abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
1. sabba, machasaṁ 2. sabbadukkhaṁ upaccagā, syā. [pts. 3.] pahanatvāna, machasaṁ. 4. sabbadukkhaṁ upaccaguṁ, syā. [pts]
[bjt page 326] [\x 326/]
2. "yena lobhena luddhā se sattā gacchanti duggatiṁ
taṁ lobhaṁ sammadaññāya pajahanti vipassino
pahāya na punāyanti imaṁ lokaṁ kudācana"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. 1. 10.
(dosapariññāsuttaṁ)
10. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. dosaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. dosañca kho bhikkhave abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "yena [pts page 006] [\q 6/] dosena duṭṭhā se sattā gacchanti duggatiṁ
taṁ lobhaṁ sammadaññāya pajahanti vipassino
pahāya na punāyanti imaṁ lokaṁ kudācana"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
(pāṭibhegavaggo paṭhamo. )
tassuddānaṁ:
rāgadosā atha moho kodhamakkhā mānaṁ sabbaṁ
mānato lobhadosā puna pakāsitā vaggamāhu paṭhamanti.
[bjt page 328] [\x 328/]
dutiyavaggo
1. 2. 1.
(mohapariññā suttaṁ)
11. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. mohaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. mohañca kho bhikkhave abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "yena mohena mūḷhā se sattā gacchanti duggatiṁ
taṁ mohaṁ sammadaññāya pajahanti vipassino
pahāya [pts page 007] [\q 7/] na punāyanti imaṁ lokaṁ kudācana"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. 2. 2.
(kodhapariññā suttaṁ)
12. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. kodhaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. kodhañca kho bhikkhave abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "yena kodhena kuddhā se sattā gacchanti duggatiṁ
taṁ kodhaṁ sammadaññāya pajahanti vipassino
pahāya na punāyanti imaṁ lokaṁ kudācana"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
[bjt page 330. [\x 330/] ]
1. 2. 3.
(makkhapariññā suttaṁ)
13. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. makkhaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkhakkhayāya. makkhañca kho bhikkhave abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkhakkhayāyā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "yena makkhena duṭṭhā se sattā gacchanti duggatiṁ
taṁ makkhaṁ sammadaññāya pajahanti vipassino
pahāya na punāyanti imaṁ lokaṁ kudācana"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. 2. 4
(avijjanīvaraṇa suttaṁ)
14. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti [pts page 009] [\q 9/] me sutaṁ:
1. nāhaṁ bhikkhave aññaṁ ekanīvaraṇampi samanupassāmi yena nīvaraṇena nivutā pajā dīgharattaṁ sandhāvanti saṁsaranti yathayidaṁ bhikkhave avijjānīvaraṇaṁ. avijjānīvaraṇena hi bhikkhave nivutā pajā dīgharattaṁ sandhāvanti saṁsarantī'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "natthañño ekadhammo'pi2 yenevaṁ3 nivutā pajā
saṁsaranti ahorattaṁ yathā mohena āvutā.
3. ye ca mohaṁ pahatvāna4 tamokkhandhaṁ padāḷayuṁ
na te puna saṁsaranti hetu tesaṁ na vijjatī"ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. makkhitāye, syāma. 2. ekadhammoca, sīmu. 3. yeneva, sī. mu
4. pahanatvāna, sīmu; machasaṁ
[bjt page 332] [\x 332/]
1. 2. 5
(taṇhāsaṁyojanasuttaṁ)
15. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. nāhaṁ bhikkhave aññaṁ ekasaññojanampi1 samanupassāmi yena saññojanena saṁyuttā sattā dīgharattaṁ sandhāvanti saṁsaranti yathayidaṁ bhikkhave taṇhāsaññojanaṁ. taṇhāsaññojanena hi bhikkhave saṁyuttā sattā dīgharattaṁ sandhāvanti saṁsarantī'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "taṇhādutiyo [pts page 009] [\q 9/] puriso daughamaddhāna saṁsaraṁ,
itthabhāvaññāthābhāvaṁ saṁsāraṁ nātivattati.
3. evamādīnavaṁ ñatvā taṇhaṁ2 dukkhassa samaṁbhavaṁ
vītataṇho anādāno sato bhikkhu paribbaje"ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. 2. 6
(paṭhamasekhasuttaṁ)
16. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā: ti me sutaṁ.
1. sekhassa bhikkhave bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānassa viharato bāhiraṁ aṅganti karitvā na aññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi evaṁ bahūpakāraṁ yathayidaṁ bhikkhave yoniso manasikāro. yoniso bhikkhave bikkhu manasikaronto akusalaṁ pajahati kusalaṁ bhāvetīti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "yoniyo [pts page 010] [\q 10/] manasikāro dhammo sekhassa bhikkhuno,
natthañño evaṁ bahukāro uttamatthassa pattiyā,
yoniso padahaṁ bhikkhū khayaṁ dukkhassa pāpuṇe"ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. saṁyojanaṁpi, [pts. 2.] taṇhā dukkhassa sambhavaṁ, sī. mu.
[bjt page 334] [\x 334/]
1. 2. 7.
(dutiyasekhasuttaṁ)
17. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā: ti me sutaṁ.
1. sekhassa bhikkhave bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānassa viharato bāhiraṁ aṅganti karitvā na aññaṁ ekaṅgampi samanupassāmi evaṁ bahūpakāraṁ yathayidaṁ bhikkhave kalyāṇamittatā. kalyāṇamitto bhikkhave bikkhu akusalaṁ pajahati kusalaṁ bhāvetīti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "kalyāṇamitto yo bhikkhu sappatisso sagāravo,
karaṁ mittānaṁ vacanaṁ sampajāno patissato.
pāpuṇe anupubbena sabbasaññojanakkhaya"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. 2. 8
(saṅghabhedasuttaṁ)
18. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. ekadhammo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati [pts page 011] [\q 11/] pahujanāhitāya pahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. katamo ekadhammo? saṅghabhedo. saṅghe kho pana bhikkhave bhinne aññamaññaṁ bhaṇḍanāni ceva honti, aññamaññaṁ paribhāsā ca honti, aññamaññaṁ parikkhepā ca honti, aññamaññaṁ pariccajanā ca honti. tattha appasannā ceva nappasīdanti. pasannānañca ekaccānaṁ aññathattaṁ hotī ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "āpāyiko nerayiko kappaṭṭho saṅghabhedako,
vaggārāmo adhammaṭṭho yogakkhemā vidhaṁsati,
saṅghaṁ samaggaṁ bhetvāna kappaṁ nirayamhi paccatī'ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
[bjt page 336] [\x 336/]
1. 2. 9
(saṅghasāmaggisuttaṁ)
19. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. ekadhammo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati pahujanāhitāya pahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṁ. katamo ekadhammo? [pts page 012] [\q 12/] saṅghabhedo. saṅghe kho pana bhikkhave sagge na ceva aññamaññaṁ bhaṇḍanāni honti, na ca aññamaññaṁ paribhāsā honti, na ca aññamaññaṁ parikkhepā honti, na ca aññamaññaṁ pariccajanā honti. tattha appasannā ceva ppasīdanti. pasannānañca bhiyyobhāvo hotī ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "sukhā saṅghassa sāmaggi samaggānañcanuggaho
samaggarato dhammaṭṭho yogakkhemā na dhaṁsati,
saṅghaṁ samaggaṁ katvāna kappaṁ saggamhi modatī'ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. 2. 10
(paduṭṭhapuggalasuttaṁ)
20. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. idāhaṁ bhikkhave ekaccaṁ puggalaṁ paduṭṭhacittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: "imamhi cāyaṁ samaye puggalo kālaṁ kareyya, yathābhataṁ nikkhitto, evaṁniraye. taṁ kissa hetu: cittañhi'ssa bhikkhave paduṭṭhaṁ. cetopadosahetu kho pana bhikkhave evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī"ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "paduṭṭhacittaṁ [pts page 013] [\q 13/] ñatvāna ekaccaṁ idha puggalaṁ,
etamatthañca vyākāsi buddho bhikkhūna santiko.
3. imamhi cāyaṁ samaye kālaṁ kayirātha puggalo.
nirayaṁ upapajjeyya cittañhi"ssa padūsitaṁ".
[bjt page 338] [\x 338/]
4. yathā'haritvā nikkhipeyya evameva tathāvidhā
cetopadosahetu hi sattā gacchanti duggati"nti
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
vaggo dutiyo.
tassuddānaṁ:
moho kodho atha makkho avijjā tanhā sekhā duve,
bhedo sāmaggi puggalo ca vaggamāhu dutiyanti vuccati.
tatiyo vaggo
1. 3. 1.
(pasannacitta suttaṁ)
21. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. idāhaṁ bhikkhave ekaccaṁ puggalaṁ pasannacittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi: "imamhi [pts page 014] [\q 14/] cāyaṁ samaye puggalo kālaṁ kareyya yathā'bhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. taṁ kissa hetu? cittañhi'ssa bhikkhave pasannaṁ. cetopasāda hetu khopana bhikkhave evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ lokaṁ upapajjantī ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "pasanna cittaṁ ñatvana ekaccaṁ idha puggalaṁ,
etamatthaṁ ca vyākāsi buddho bikkhūna santike.
3. imamhi cāyaṁsamaye kālaṁ kayirātha puggalo,
sugatiṁ upapajjeyya cittañhi'ssa pasāditaṁ.
4. yathā'haritvā nikkhipeyya evameva tathāvidho
cetopasādahetu hi sattā gacchanti suggati"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
[bjt page 340] [\x 340/]
1. 3. 2.
(māpuññabhāyī suttaṁ1 )
22. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. mā bhikkhave puññānaṁ bhāyittha. [pts page 015] [\q 15/] sukhassetaṁ bhikkhave adivacanaṁ iṭṭhassa kantassa piyassa manāpassa yadidaṁ puññāni. abhijānāmi kho panāhaṁ bhikkhave dīgharattaṁ katānaṁ puññānaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ piyaṁ manāpaṁ vipākaṁ paccanūbhūtaṁ. satta vassāni mettacittaṁ bhāpetvā satta saṁvaṭṭavivaṭṭakappenayimaṁ lokaṁ punarāgamāsiṁ. saṁvaṭṭamāne sudaṁ bhikkhave kappe ābhassarūpago homi. vivaṭṭamāne kappe suññaṁ buhmavimānaṁ upapajjāmi. tatra sudaṁ bhikkhave brahmā homi mahābrahmā abhibhu anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. chattiṁsakkhattuṁ kho panāhaṁ bhikkhave sakko ahosiṁ devānamindo. anekasatakkhattuṁ rājā ahosiṁ cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto satataratanasampanno. ko pana vādo padesarajjassa? tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: 'kissa nu kho me idaṁ kammassa phalaṁ, kissa kammassa vipāko, yenāhaṁ etarahi evaṁ mahiddhiko evaṁ mahānubhāvo'ti. tassa mayhaṁ bhikkhave etadahosi: tiṇṇaṁ kho me idaṁ kammānaṁ phalaṁ, tiṇṇaṁ kammānaṁ vipāko, yenāhaṁ etarahi evaṁ mahiddhiko evaṁ mahānubhāvo'ti seyyathīdaṁ: dānassa damassa saññamassā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "puññameva so sikkheyya āyataggaṁ sukhudrayaṁ
dānañca [pts page 016] [\q 16/] samacariyañca mettacittañca bhāvaye.
3. ete dhamme bhāvayitvā tayo sukhasamuddaye
abyāpajjhaṁ sukhaṁ lokaṁ paṇḍito upapajjatī"tī.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. mettasutta. (machasaṁ)
[bjt page 342] [\x 342/]
1. 3. 3.
(ubho-attha suttaṁ)
23. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati, diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañca. katamo ekadhammo? appamādo kusalesu dhammesu. ayaṁ kho bhikkhave ekadhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcāti. etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "appamādaṁ pasaṁsanti puññakiriyāsu paṇḍitā.
appamatto ubho atthe adiganhāti paṇḍito.
3. diṭṭhevadhamme [pts page 017] [\q 17/] yo attho yo cattho samparāyiko
atthābisamayā dhīro paṇḍito'ti pacūccatī"ti.
ayampi atthe vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. 3. 4.
(aṭṭhipuñjasuttaṁ)
24. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. ekapuggalassa bhikkhave kappaṁ sandhāvato saṁsarato siyā evaṁ mahāaṭṭhikaṅkalo aṭṭhipuñjo aṭṭhirāsi yathāyaṁ vepulla pabbato. sace saṁhārako assa sambhatañca na vinasseyyāti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "ekassekena kappena puggalassaṭṭhisañcayo
siyā pabbatasamo rāsi iti vuttaṁ mahesinā.
3. so kho panāyaṁ akkhāto vepullo pabbato mahā
uttaro gijjhakūmassa magadhānaṁ giribbaje.
4. yato ariyasaccāni sammappaññāya passati
dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ dukkhassa ca atikkamaṁ
ariyañcaṭṭhaṅgikaṁ [pts page 018] [\q 18/] maggaṁ dukkhūpasagāminaṁ.
5. sattakkattuṁ paramañca sandhāvitvāna puggalo
dukkhassantakaro hoti sabbasaṁyojanakkhayā"ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
[bjt page 344] [\x 344/]
1. 3. 5.
(sampajāna musāvāda suttaṁ)
25. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. ekaṁ dhammaṁ atītassa bhikkhave purisapuggalassa nāhaṁ tassa kiñcā pāpakammaṁ akaraṇīyanti vadāmi. katamaṁ ekadhammaṁ? yathayidaṁ1 bhikkhave sampajāna musāvādo'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "ekaṁ dhammaṁ atītassa musāvādissa jantuno
vitiṇṇaparalokassa natthi pāpaṁ akāriyanti'.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. 3. 6.
(dānasaṁvibhāga suttaṁ)
26. vuttaṁ hetaṁ bagavatā vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. evañce bhikkhave sattā jāneyyuṁ dānasaṁvibhagassa vipākaṁ yathāhaṁ jānāmi, na adatvā bhuñjeyyuṁ. na ca nesaṁ maccheramalaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭhayya. yo'pi nesaṁ assa carimo ālopo carimaṁ kabaḷaṁ, tato'pi na asaṁvibhajitvā bhuñjeyyuṁ sace nesaṁ paṭiggāhakā assu. yasmā ca kho bhikkhave [pts page 019] [\q 19/] sattā na evaṁ jānanti dānasaṁvibhāgassa vipākaṁ yathāhaṁ jānāmi, tasmā adatvā bhuñjanti maccheramalañca nesaṁcittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "evaṁ ce sattā jāneyyuṁ yathāvuttaṁ mahesinā
vipākaṁ saṁvibhāgassa yathā hoti mahapphalaṁ
3. vineyyuṁ maccheramalaṁ vippasannena cetasā
dajjuṁ kālena ariyesu yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.
4. annaṁ ca datvā bahuno dakkhiṇeyyesu dakkhiṇaṁ
ito cutā manussattā saggaṁ gacchanti dāyakā.
5. te ca saggaṁ gatā tattha modantī kāmakāmino
vipākaṁ saṁvibhāgassa anubhenti amaccharā"ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1yadidaṁ. machasaṁ.
[bjt page 346] [\x 346/]
1. 3. 7.
(mettācetovimutti suttaṁ)
27. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. yāni kānici bhikkhave opadhikāni puññakiriyavatthūni, sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kālaṁ nāgghanti soḷasiṁ. mettā yeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhasate ca tapate ca virocati ca. seyyathāpi bhikkhave yā kāci tārakarūpānaṁ pabhā, sabbā tā vandimapabhāya [pts page 020] [\q 20/] kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ, candappabhā yeva tā adhiggahetva bhāsate ca, tapate ca. virocati ca, evaṁ kho bhikkhave yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthuni, sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ. mettā yeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.
2. seyyathāpi bhikkhave massānaṁ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake nabheādicconabhaṁ abbhūssakkamāno1 sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivibhaccabhasate ca tapate ca virocati ca, evameva kho bhikkhave yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni, sabbāni tāni mettāya cetovimuttiyā kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ. mettā yeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca. tapate ca, virocati ca. seyyathāpi bhikkhave rattiyā paccūsasamayaṁ osadhi tārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca, evaṁ meva kho bhikkhave yāni kānici opadhikāni puññakiriyavatthūni, sabbāni tānimettāya cetovimuttiyā kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ. [pts page 021] [\q 21/] mettā yeva tāni cetovimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
3. "yo ca mettaṁ bhāvayati appamāṇaṁ patissato,
tanū saṁyojanā honti passato upadhikkhayaṁ.
4. ekampi ce pāṇamaduṭṭhacitto mettāyati kusalo tena hoti
sabbe ca pāṇe manasānukampaṁ pahūtamariye pakaroti puññaṁ.
5. yo sattasaṇḍaṁ paṭhaviṁ vijetvā rājisayo yajamānānupariyagā,
assamedhā purisamedhaṁ sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ niraggalaṁ.
6. mettassa cittassa subhāvitassa
kalampi te nānubhavanti soḷasiṁ
candappabhā tāragaṇā'ca sabbe.
1. abbhūssaggamāno. si. a. mu. - abbhusyukkamāno. si. a. kathā.
[bjt page 348] [\x 348/]
7. yo [pts page 022] [\q 22/] na hanti na ghāteti na jināti na jāpaye
mettaṁso sabbabhūtesu veraṁ tassa na kenaci"ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
raggo tatiyo.
tassuddānaṁ:
cittaṁ bhāyī ubho atthe puñjaṁ vepullapabbataṁ
sampajānamusāvādo dānañca mettabhāvanā.
sattamānīdha suttāni purimāni ca vīsati
ekadhammesu suttantā sattavīsatisaṅgahā'ti.
ekakanipāto niṭṭhito.
dukanipatā
paiṭhamo vaggo
2. 1. 1.
(paṭhamabhikkhusuttaṁ)
28. * vuttaṁ hetaṁ bhagavatā vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. dvīhi bhikkhame dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ saupāyāsaṁ [pts page 023] [\q 23/] sapariḷāhaṁ. kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā. katamehi dvihī?indriyesu aguttadvāratāya ca bhojane amattaññutāya ca. imehi kho bhikkhave dvīhi dhammeha samannāgato bhikkhū diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharati savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. cakku sotañca ghānañca jivhā kāyo atho mano
etāni yassa dvārāni aguttānīdha bhikkhūno
3. bhojanamhi amattaññū indriyesu asaṁvuto
kāyadukkhaṁ cetodukkhaṁ dukkhaṁ so adhigacchati.
4. ḍayhamānena kāyena ḍayhamānena cetasā
divā vā yadi vā rattiṁ dukkhaṁ viharati tādiso'ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
*meyaṭa mulina "dve dhamme anukkaṭi" pāṭhayeka siṁhala buruma pothi pen. meya arthakathāvī da siyamī pot da sadahan novi.
[bjt page 350] [\x 350/]
2. 1. 2.
(dutiyabhikkhu suttaṁ)
29. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ:
1. dvīhī bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ aupāyāsaṁ apariḷāhaṁ. kāyassa bhedā parammaraṇā sugati [pts page 024] [\q 24/] pāṭikaṅkhā. katamehi dvīhi? indriyesu guttadvāratāya ca bhojane mattaññutāya ca. imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ. kāyassa bhedā parammaraṇā sugati pāṭikaṅkhā ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. cakkhu sotañca ghāṇañca jivhā kāyo atho1 mano
etāni yassa dvārāni suguttānīdha bhikkhuno
3. bhojanamhi ca mattaññū indriyesu ca saṁvuto
kāyasukhaṁ cetosukhaṁ sukhaṁ so adhigacchati.
4. aḍayhamānena kāyena aḍayhamānena cetasā
divā vāyadi vā rattiṁ sukaṁ viharati tādiso'ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
2. 1. 3.
(tapanīya suttaṁ)
30. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. dve me bhikkhave tapanīyā. katame [pts page 025] [\q 25/] dve? idha bhikkhave ekacco akatakalyāṇo hoti akatakusalo akatabhīruttāno, katapāpo kataḷuddo katakibbiso. so akataṁ me kalyāṇanti'pi tappati. kataṁ me pāpanti'pi tappati. ime kho bhikkhave dve dhammā tapanīyā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. kāyaduccaritaṁ katvā vacīduccaritāni ca
manoduccaritaṁ katvā yañcaññaṁ dosasañhitaṁ
3. akatvā kusalaṁ dhammaṁ katvānākusalaṁ bahuṁ
kāyassa bhedā duppañño nirayaṁ so upapajjatīti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. tathā, machasaṁ.
[bjt page 352] [\x 352/]
2. 1. 4.
(atapanīya suttaṁ)
31. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā vuttamarahatā'ti me sutaṁ. :
1. dve me bhikkhave atapanīyā. katame dve? idha bhikkhave ekacco katakalyāṇo hoti katakusalo katabhīruttāno, akatapāpo akataḷuddo akatakibbiso. so kataṁ me kalyāṇanti'pi tappati. akataṁ me pāpanti'pi tappati. ime kho bhikkhave dve dhammā [pts page 026] [\q 26/] atapanīyā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. kāyaduccaritaṁ hitvā vacīduccaritāni ca
manoduccaritaṁ hitvā yañcaññaṁ dosasañhitaṁ
3. akatvā kusalaṁ dhammaṁ katvānākusalaṁ bahuṁ
kāyassa bhedā sappañño saggaṁ so upapajjatīti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
2. 1. 5.
(papakasīla suttaṁ)
32. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. katamehi dvīhi? pāpakena ca sīlena pāpikāya ca diṭṭhiyā. imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "pāpakena ca sīlena pāpikāya ca diṭṭhiyā
etehi dvīhi dhammehi yo samannāgato naro
kāyassa bhedā duppañño nirayaṁ so upapajjatī"ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. sopapajjati, machasaṁ.
[bjt page 354] [\x 354/]
2. 1. 6.
(bhaddakasīla suttaṁ)
33. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. katamehi dvīhi: [pts page 027] [\q 27/] bhaddakena ca sīlena bhaddikāya ca diṭṭhiyā. imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato puggalo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "bhaddakena ca sīlena bhaddikāya ca diṭṭhiyā
etehi dvīhi dhammehi yo samannāgato naro kāyassa bhedā sappañño saggaṁ so upapajjatī"ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
2. 1. 7
(anātāpī suttaṁ)
34. anātāpī bhikkhave bhikkhu anottāpi1 abhabbo sambodhāya, abhabbo nibbāṇāya, abhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. ātāpī kho bhikkhave bhikkhu ottāpī2 bhabbo sambodhāya, bhabbo nibbāṇāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tattheṁ iti vuccati:
2. "anātāpī anottāpī1 kusīto hīnavīriyo
yo thīnamiddhabahulo ahiriko3 anādaro
abhabbo tādiso bhikkhu phuṭṭhuṁ sambodhimuttamaṁ.
3. yo [pts page 028] [\q 28/] ca satimā nipako jhāyī ātāpi ottāpī ca appamatto
saṁyojanaṁ jātijarāya chetvā idheva sambodhimanuttaraṁ phuse.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. anottappī - sīmu. 2. ottappī - sīmu. 3. ahiriko. -si.
[bjt page 356] [\x 356/]
2. 1. 8
(paṭhama janakuhana suttaṁ)
35. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. nayidaṁ bhikkhave brahmacariyaṁ vussati janaguhanatthaṁ janalapanatthaṁ lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ 'iti maṁ jano jānātu'ti. atha kho idaṁ bhikkhave brahmacariyaṁ vussati saṁvaratthañca pahānatthañcāti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "saṁvaratthaṁ pahānatthaṁ brahmacariyaṁ anītihaṁ
adesayi so bhagavā nibbāṇogadhagāminaṁ.
3. esa maggo mahattehi1 anuyāto [pts page 029] [\q 29/] mahesihi. 2
ye ye taṁ paṭipajjanti yathā buddhena desitaṁ
dukkhassantaṁ karissanti satthusāsanakārino"ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
2. 1. 9.
(dutiya janakuhana suttaṁ)
36. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. ṭayidaṁ bhikkhave brahmacariyaṁ vussati janakuhanatthaṁ janalapanatthaṁ lābhasakkārasilokānisaṁsatthaṁ ' iti maṁ jano jānātu'ti. atha kho idaṁ bhikkhave brahmacariyaṁ vussati abhiññatthañceva pariññatthañcāti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "abhiññatthaṁ pariññatthaṁ brahmacariyaṁ anītihaṁ
adesayī so bhagavā nibbāṇogadhagāminaṁ.
3. esa maggo mahattehi1 anuyāto mahesihi2
ye ye taṁ paṭipajjanti yathā buddhena desitaṁ
dukkhassantaṁ karissanti satthusāsanakārino"ti.
ayampi attho vutto bhagavāta. iti me sutanti.
1. mahantehi sūmu. 2. mahesino-sīmu.
[bjt page 358] [\x 358/]
2. 1. 10
(somanassa suttaṁ)
37. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttavarahatā'ti me sutaṁ.
1. dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhū diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati. yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāya. katamehi dvīhi? saṁvejanīyesu ṭhānesu saṁvejanena. saṁviggassa ca1 yoniso padhānena. imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgatoba bhikkhu [pts page 030] [\q 30/] diṭṭheva dhamme sukhasomanassabahulo viharati. yoni cassa āraddhā hoti. āsavānaṁ khayāyāti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "saṁvejanīyaṭṭhānesu saṁvijjate ca paṇḍito
ātāpi nipako bhikkhu paññāya samavekkhiya.
3. evaṁvihārī ātāpi santavuttī anuddhato
cetosamathamanuyutto khayaṁ dukkhassa pāpuṇe'ti.
ayampi atthe vutto bhagavatā. iti me sutanti.
vaggo paṭhamo.
tassuddānaṁ: [pts page 031] [\q 31/]
dve ca bhikkhū tapanīyā' tapanīyā apare duve2
anātāpi dve kuhanā ca3 somanassena te dasāti.
1. saṁvegassa ca. sī. a. mu. 2. paratthehi. sīmu. 3. dve ātāpi na kuhanā ca - sīmu. dve pādāna kuhanā ca, sī.
[bjt page 360] [\x 360/]
dutiyavaggo
2. 2. 1.
(vitakka suttaṁ)
38. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. tathāgataṁ bhikkhave arahantaṁ sammāsambuddhaṁ dve vitakkā bahulaṁ samudācaranti: khemo ca vitakko paviveko ca. abyāpajjhārāmo1 bhikkhave tathāgato abyāpajjharato. 2 tamenaṁ bhikkhave tathāgataṁ abyāpajjhārāmaṁ abyāpajjharataṁ esova vitakko bahulaṁ samudācarati: 'imāyāhaṁ irīyāya na kiñci vyābādhemi3 tasaṁ vā thāvaraṁ vā'ti. pavivekārāmo bhikkhave tathāgato pavaikarato. tamenaṁ bhikkhave tathāgataṁ pavivekārāmaṁ pavivekarataṁ eseva vitakko bahulaṁ samudācarati: yaṁ akusalaṁ taṁ pahīnanti.
2. tasmātiha bhikkhave tumhe'pi abyāpajjhārāmā viharatha abyāpajjharatā. [pts page 032] [\q 32/] tesaṁ vo bhikkhave tumhākaṁ abyāpajjhārāmānaṁ viharataṁ abyāpajjharatānaṁ eseva vitakko bahulaṁ samudācarissati: 'imāya mayaṁ iriyāya na kiñci vyābādhema tasaṁ vā thāvaraṁ vā'ti. pavivekārāmā bhikkhave viharatha pavivekaratā. tesaṁ ve bhikkhave tumhākaṁ pavivekārāmānaṁ viharataṁ pavivekaratānaṁ eseva vitakko bahulaṁ samudācarissati: ' kiṁ akusalaṁ kiṁ appahīnaṁ kiṁ pajahāmā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
3. "tathāgataṁ buddhamasayhasāhinaṁ
duve vitakkā samudācaranti naṁ
khemo vitakko paṭhamo udirito
tato viveko dutiyo pakāsito.
4. tamonudaṁ pāragataṁ mahesiṁ
taṁ pattipattaṁ vasimaṁ anāsavaṁ
vessantaraṁ taṇhakkhaye vimuttaṁ
taṁ ve muniṁ antimadehadhāriṁ
māraṁjahaṁ4 [pts page 033] [\q 33/] brūmi jarāya pāraguṁ.
5. sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito
yathā'pi passe jananaṁ samantato
tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedho5
pāsādamāruyha samantacakkhu.
sokāvatiṇṇaṁ janatamapetaseko
avekkhatī jātijarābhibhūtanti. "
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. abyāpajjārāmo, sīmu. 2. abyāpajjarato, sīmu 3. vyāpādemi, sīmu. 4. mānajahaṁ, sīmu. mārajahaṁ, syā. 5. sumedha, sīmu.
[bjt page 362] [\x 362/]
2. 2. 2.
(desanāsuttaṁ)
39. vuttaṁ hetaṁ bagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa dve dhammadesanā pariyāyena bhavanti. katamādve? pāpaṁ pāpakato passathā'ti ayaṁ paṭhamā dhammadesanā. pāpaṁ pāpakato disvā tattha nibbindatha virajjatha vimuccathā'ti ayaṁ dutiyā dhammadesanā. tathāgatassa bhikkhave aharato sammāsambuddhassa imā dve dhammadesanā pariyāyena bhavantīti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "tathāgatassa buddhassa sabbabhūtānukampino
pariyāyavacanaṁ passa dve ca dhammā pakāsitā:
3. pāpakaṁ [pts page 034] [\q 34/] passatha cetaṁ tattha cāpi virajjatha
tato virattacittā se dukkhassantaṁ karissathā"ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me suta'nti.
2. 2. 3.
(vijjāsuttaṁ)
40 vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. avijjā bhikkhave pubbaṅgamā akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. anvadeva ahirakaṁ anottappaṁ. vijjā ca kho bhikkhave pubbaṅgamā kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. anvadeva hirottappanti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "yā kācimā duggatiyo asmiṁ loke pahamhi ca
avijjāmūlakā sabbā icchālobhasamussayā.
3. yato ca hoti pāpiccho ahirīko anādaro
tato pāpaṁ pasavati apāyaṁ tena gacchati.
4. tasmā chandañca lobhañca avijjañca virājayaṁ
vijjaṁ uppādayaṁ bhikku sabbā duggatiyo jahe"ti.
ayampi [pts page 035] [\q 35/] attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
paṭhama bhāṇavāraṁ.
[bjt page 364] [\x 364/]
2. 2. 4.
(paññāparihāni suttaṁ. )
41. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā: ti me sutaṁ.
1. te bhikkhave sattā suparihīnā, ye ahiyāya paññāya parihīnā. te diṭṭheva dhamme dukkhaṁ viharanti savighātaṁ saupāyāsaṁ sapariḷāhaṁ. kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā. te bhikkhavo sattā aparihīnā, ye ariyāya paññāya aparihīnā. te diṭṭheva dhamme sukhaṁ viharanti avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ. kāyassa bhedā parammaraṇā sugati pāṭikaṅkhā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "paññāya parihānena passa lokaṁ sadavakaṁ
niviṭṭhaṁ nāmarūpasmiṁ idaṁ saccanti maññati.
3. paññā hi seṭṭhā lokasmiṁ yāyaṁ nibbedhagāminī yāya sammā pajānāti jātibhavaparikkhayaṁ.
4. tesaṁ devā manussā ca sambuddhānaṁ satīmataṁ
pihayanti [pts page 036] [\q 36/] hāsapaññānaṁ sarīrantimadhārina"nti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti
2. 2. 5.
(sukkadhamma suttaṁ)
42. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. dveme bhikkhave sukkā dhammā lokaṁ pālenti. katame dve? hiri ca ottappañca. ime kho bhikkhave dve sukkā dhammā lokaṁ na pāleyyuṁ, nayidha paññāyetha mātā'ti vā mātucchā'ti vā mātulānī'ti vā ācariyahariyā'ti vā garūnaṁ dārā'ti vā. sambhedaṁ loko agamissa yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasigālā. yasmā ca kho bhikkhame ime dve sukkā dhammā lokaṁ pālenti, tasmā paññāyati mātā'ti vā mātucchā'ti vā mātulānī'ti vā acariyahariyā'ti vā garūnaṁ dārāti vā'ti.
[bjt page 366] [\x 366/]
etamatthaṁ bhagavā aveca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "yesaṁ ce hiriottappaṁ sabbadā ca na vijjati,
vokkantā sukkamūlā te jātimaraṇāgāmino.
3. yesañca hiriottappaṁ sadā sammā upaṭṭhitā,
virūḷhabrahmaciriyā [pts page 037] [\q 37/] te santo khīṇapunabbhavā"ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
2. 2. 6.
(ajātasuttaṁ)
43. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ
1. atthi bhikkhave ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ. no ce taṁ bhikkhave abhavissa ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ, nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyetha. yasmā ca kho bhikkhave atthi ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ, tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyatī'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "jātaṁ bhūtaṁ samuppannaṁ kataṁ saṅkhatamaddhuvaṁ
jarāmaraṇasaṅghātaṁ roganiḍḍaṁ1 pabhaṅguraṁ2
āhāranettippabhavaṁ3 nālaṁ tadabhina ndituṁ
3. tassa nissaraṇaṁ santaṁ atakkāvacaraṁ dhūvaṁ
ajātaṁ asamuppannaṁ asokaṁ virajaṁ padaṁ
nirodho [pts page 038] [\q 38/] dukkhadhammānaṁ saṅkhārūpasamo sukho'ti".
ayampi atthe vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. roganīḷhaṁ; kesuci - roganīḷaṁ - sīmu. 2. pabhaṅgunaṁ - sīmu roganiḍaṁ- machasaṁ
3. āhāranettipabhavaṁ-sīmu.
[k-04-03]
2. 2. 7
(nibbānadhātu suttaṁ)
44. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. dve'mā bhikkhave nibbānadhātuyo. katamā dve? saupādisesā ca nibbānadhātu anupādisesā ca nibbānadhātu.
2. katamā ca bhikkhave saupādisesā nibbānadhātu?
idha bhikkhave bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto tassa tiṭṭhanteva pañcindriyāni yesaṁ avighātattā1 manāpāmanāpaṁ paccanubhoti sukhadukkhaṁ paṭisaṁvedeti. tassa yo rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo, ayaṁ vuccati bhikkhavesaupādisesā nibbānadhātu.
3. katamā ca bhikkhave aṭupādisesā nibbānadhātu?
idha bhikkhave bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vumutto. tassa idheva bhikkhave sabbavedayitāni anabhinanditāni sītī bhavissanti. ayaṁ vuccati bhikkhave anupādisesā nibbānadhātu.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
4. "duve imā cakkhumatā pakāsitā
nibbānadhātu anissitena tādinā
ekā hi dhātu idha diṭṭhadhammikā
saupādisesā bhavanettisaṅkhayā.
anupādisesā [pts page 039] [\q 39/] pana samparāyikā
yamhi nirujjhanti bhavāni sabbaso.
5. ye etadaññāya padaṁ asaṅkhataṁ
vimuttacittā bhavanettisaṅkhayā, te dhammasārādhigamā khaye ratā
pahaṁsu te sabbabhavāni tādino"ti
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. avigatattā-sī. a ka.
[bjt page 370] [\x 370/]
2. 2. 8
(paṭisallāna suttaṁ. )
45. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. paṭisallānārāmā bhikkhave viharatha paṭisallānaratā, ajjhattaṁ cetosamathamanuyuttāanirākatajjhāni vipassanāya samannāgatā brūhetā suññāgārānaṁ. paṭisallānārāmānaṁ bhikkhave viharataṁ paṭisallajanaratānaṁ ajjhattaṁ cetosamathamanuyuttānaṁ anirākatajjhānānaṁ vipassanāya samannāgatānaṁ brūhetānaṁ suññāgārānaṁ dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: diṭṭhe'va dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "ye santacittā nipakā satimanto ca jhāyino
sammā [pts page 040] [\q 40/] dhammaṁ vipassanti kāmesu anapekkhino.
3. appamādaratā santā pamāde bhayadassino
abhabbā parihānāya nibbānasse'va santike"ti.
ayampi atthe vutto bhagavatā. iti me suta'nti.
2. 2. 9.
(sikkhānisaṁsasuttaṁ)
46. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. sikkhānisaṁsā bhikkhave viharatha paññuttarānaṁ vimuttisārānaṁ satādhipateyyānaṁ dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "paripuṇṇasekhaṁ apahānadhammaṁ
paññuttaraṁ jātikhayantadassiṁ
taṁ va muniṁ antimadehadhāriṁ
mānaṁ jahaṁ brūmi jarāya pāraguṁ.
3. tasmā jasā jhānaratā samāhitā
ātāpino [pts page 041] [\q 41/] jātikhayantadassino
māraṁ sasenaṁ abhibhuyya bhikkhavo
bhavātha1 jātimaraṇassa pāragā"ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
1. bhavattha, sī. mu.
[bjt page 372] [\x 372/]
2. 2. 10.
(jāgariya suttaṁ)
47. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. jāgaro cassa bhikkhave bhikkhu vihareyya sato sampajāno samāhito pamudito vippasanno ca tattha kālavipassi ca kusalesu dhammesu. jāgarassa bhikkhave bhikkhuno viharato satassa sampajānassa pamudutassa vippasannassa tattha kālavipassino kusalesu dhammesu dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: diṭṭhe'va dhamme aññā, sati vā upādisesa anāgāmitā'ti.
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. "jagarantā suṇāthetaṁ ye sutta te pabujjhatha
suttā jāgariyaṁ1 seyyo natthi jāgarato bhayaṁ.
3. yo [pts page 042] [\q 42/] jāgaro ca satimā sampajāno
samāhito pamudito2 vippasanno
kālena so sammā dhammaṁ parivīmaṁsamāno
ekodibhuto vihane tamaṁ so.
4. tasmā have jāgariyaṁ bhajetha
ātāpī bhikkhū nipako jhānalābhī
saṁyojanaṁ jātijarāya chetvā
idheva sambodhi manuttaraṁ phūse"ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me suta'nti.
2. 2. 11.
(āpāyika suttaṁ)
48. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. dveme bhikkhave āpāyikā nerayikā idamappahāya, katame dve? yo abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño, yo ca paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ carantaṁ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṁseti. ime kho bhikkhave dve āpāyikā nerayikā idamappahāyāti.
1. jāgaritaṁ - sīmu, aka. 2. mudito-sīmu.
[bjt page 374] [\x 374/]
etamatthaṁ bhagavā avoca. tatthetaṁ iti vuccati:
2. abhūtavādi nirayaṁ upeti yo vā pi katvā na karomi cāha,
ubhopi [pts page 043] [\q 43/] te pecca samā bhavanti nihīnakammā manuja parattha.
3. kāsāvakaṇṭhā bahavo pāpadhammā asaññatā,
pāpā pāpehi kammehi narayaṁ te upapajjare.
4. seyyo ayogulo bhutto tatto aggisikhupamo,
yañce bhuñjeyya dussīlo raṭṭhapiṇḍaṁ asaññato'ti.
ayampi attho vutto bhagavatā. iti me sutanti.
2. 2. 12.
(diṭṭhigatasuttaṁ)
49. vuttaṁ hetaṁ bhagavatā. vuttamarahatā'ti me sutaṁ.
1. dvīhi bhikkhave diṭṭhigatehi pariyuṭṭhitā devamanussā oliyantī eke.